Agita Grīnvalde-Iruka
Ērberģe ir izcila vieta, kur gleznot! Kur vien paskaties, ir skats, kuru vērts iemūžināt gleznā — atklājot Jelgavas mākslinieku grupas radošā vasaras plenēra noslēguma izstādi Mazzalvē, sacīja mākslas zinātnieks un plenēra kurators Māris Brancis.
Iespēja tikties un pavadīt laiku kopā
Aizvadītā nedēļā Mazzalves pagastā bija īpaša. Visas nedēļas garumā ik pa brīdim kādā pagasta vietā bija sastopami mākslinieki, kuri savos darbos iemūžināja pagasta skaistākās vietas, tapa arī vairāki vietējo iedzīvotāju portreti. Plenēra noslēguma izstādē darbos varēja ieraudzīt Ērberģes muižu un ap to esošās ēkas, baznīcu, gleznainos upes līkumus, dabas ainavas, pļavas ziedus un saules apspīdētas ūdensrozes. Skolotāja Silvija Lisovska, apskatot izstādē izliktos darbus, atklāja: “Gleznās ieraudzījām, cik patiesībā skaista ir mūsu puse. Ikdienā un tādās lielās ēkās mēs to nesaskatām, bet, gleznās veroties, saprotam, ka dzīvojam fantastiskā vietā.”
“Mums, jelgavniekiem, bija ļoti liels prieks šeit strādāt, jo, kur vien paveries, ir, ko gleznot vai zīmēt. Ne vienmēr un ne visur tā ir. Daudzus no mums izbrīnīja arī tas, ka, kur vien pagriezies, ir ziedi. Nekur citur neesmu redzējis, ka uz katra celma ir ratu ritenis ar puķu podu dekoram. Mums šeit tiešām ļoti patika,” plenēra noslēgumā sacīja Jelgavas mākslinieku biedrības vadītājs un plenēra kurators Māris Brancis. Pateicoties par sirsnīgo uzņemšanu un lieliski pavadīto nedēļu Ērberģē, M. Brancis dāvanā Mazzalves pamatskolai pasniedza Andas Buškevicas gleznu “Zilā dāma”. To saņēma Mazzalves saieta nama vadītāja Žanna Miezīte, kura, uzņemot tūristus Ērberģē, iejūtas Zilās dāmas tēlā. Žanna sacīja, ka glezna tiks izvietota skolas vestibilā, lai ienākot to varētu aplūkot katrs viesis. “Esmu ārkārtīgi priecīga, jo glezna ir tik skaista un Zilā dāma tik gaisīga,” saņemot dāvanu, sajūsmināta bija Žanna.
Jelgavniekus uz Ērberģi atvedusi māksliniece un plenēra dalībniece Ligita Caune, kuru varam saukt arī par sēlieti. “Esmu bijusi šeit vairākas reizes un pati Sēlijas pusē rīkojusi mākslas plenērus, un vienu no tiem jau sen vēlējos noorganizēt tieši šeit, taču līdz šim nesanāca. Taču šoreiz kāds telefona zvans mani saveda kopā ar Žannu, un tā mēs nokļuvām šeit, par ko esam ļoti priecīgi. Vēsturiskās ēkas Ērberģē ļoti iedvesmo — pati muiža, klēts, šķūnīši, pie kuriem kā pielipuši gleznojām, tilts un skaistās ainavas. Kaut Latvijā būtu vairāk tādu vietu kā šī!” sacīja Ligita Caune, un arī viņa vienu savu darbu dāvināja ērberģiešiem.
Plenērā Ērberģē piedalījās vairāk nekā desmit Jelgavas mākslinieku biedrības biedru — gleznotāji, grafiķi, arhitekti. Biedrības vadītājs Māris Brancis pastāstīja, ka šādi plenēri tiek rīkoti katru vasaru un katru gadu tam tiek izvēlēta kāda cita vieta. Tā ir iespēja izrauties no pilsētas, rast iedvesmu jauniem darbiem, taču reizē tas ir arī lielisks saliedēšanās pasākums. “Biedrībā ir dažādu mākslas žanru pārstāvji, pamatā katrs strādā savā darbnīcā, mājās, savos ikdienas darbos, un mēs tik bieži visi kopā nemaz nesatiekamies. Šie plenēri ir iespēja tikties un pavadīt laiku arī kopā,” stāsta M. Brancis un atklāj, ka Jelgavas mākslinieku grupa pastāv jau vismaz 50 gadu. “1970. gadā Jelgavas mākslinieki un arhitekti vairākās vietās pilsētā izveidoja darbnīcas un radās šī grupa. Agrāk izstādes tika rīkotas divas reizes gadā — rudenī un pavasarī, ar laiku sāka rīkot arī plenērus. Veidojās draudzība ar Liepājas un citu pilsētu māksliniekiem. Uz šīs grupas bāzes pirms 12 gadiem tika izveidota un reģistrēta Jelgavas mākslinieku biedrība, lai varētu piedalīties dažādos projektu konkursos un piesaistīt finansējumu mākslinieku grupas aktīvai darbībai — izstādēm, plenēriem, dažādiem pasākumiem. Šobrīd izstādes tiek rīkotas vienu reizi gadā — pavasarī, bet vasarā tiek rīkoti plenēri,” stāsta M. Brancis. Atzīmējot grupas 50 gadu pastāvēšanu, izdota grāmata par Jelgavas maksliniekiem “Mēs un darbi”, kas arī kā dāvana pasniegta ērberģiešiem, lai varētu labāk iepazīt māksliniekus, kas piedalījušies šajā plenērā.
M. Brancis atklāj, ka plenērā tapušie darbi pēc kāda laika kā izstāde varētu atgriezties Ērberģē.
Reklāma