Ievieš jaunas prasības dzīvnieku labturībā. Kā izkontrolēt noteikumu ievērošanu?

Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumi paredz jaunas labturības prasības mājas dzīvnieku turēšanai. Ar tiem noteiks papildu pienākumus dzīvnieka īpašniekam. Noteikts, ka mājdzīvnieku drīkstēs pavairot, nekaitējot dzīvnieka veselībai, atbilstoši tā etoloģijai un tādā vecumā, kad tas ir sasniedzis vaislas dzimumgatavību, kā arī pavairošanai nedrīkstēs izmantot slimus mājas dzīvniekus, dzīvniekus ar iedzimtām patoloģijām un fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus dzīvniekus. Grozījumi paredz, ka sieviešu kārtas sunim, kaķim un mājas seskam gada laikā nedrīkstēs būt vairāk kā viens mazuļu metiens. Mājdzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs jānodrošina, lai dzīvnieks ar radīto smaku, riešanu vai gaudošanu netraucētu attiecīgās mājas vai apkārtnes iedzīvotājus. Vai šādi grozījumi ir nepieciešami, un vai to izpildi būs iespējams kontrolēt?

BEĀTE KALNARAUPA, Jēkabpils veterinārās klīnikas “LIVET” veterinārārste

— Grozījumi attiecībā uz mazuļu metienu daudzumu gadā ir ļoti nepieciešami. Es pat gribētu, lai attiecībā uz šo jautājumu būtu piemēroti vēl stingrāki nosacījumi. Bezšķirnes kaķus, kuri nav paredzēti vaislai, vajadzētu obligāti kastrēt un sterilizēt, īpaši tas attiecas tieši uz kaķu meitenēm. Tas ļautu samazināt “jūras skolā” sūtīto kaķu skaitu un visas izrietošās sekas, kas dzīvniekam rodas grūtniecības dēļ — dzemdes iekaisumi, piena dziedzeru audzēji.

80% kaķu saimnieku, kuru mājas mīlulis nav sterilizēts vai kastrēts, atrunājas, ka tad dzīvniekam nav nekāda prieka dzīvē. Bet vai ir prieks, kad vēlāk tiek slīcināti jaundzimušie kaķēni? Kaķenei ir mātes instinkts, viņa meklē savus mazuļus. Sterilizācija ir veselīgākā alternatīva kaķenēm, savukārt kastrācija runčiem paildzina dzīvi. Nekastrētie iet ārā, kaujas un plēšas, kā dēļ gūst brūces un nereti arī dažādas saslimšanas.

Īpašnieka atbildība par dzīvnieka riešanu vai gaudošanu, kas var traucēt kaimiņiem, ir diskutabls jautājums. Protams, ja konstanti, piecus gadus no vietas blakus sētā rej suņi, tad tas ir par traku. Apkārtējos tas kaitinātu un traucētu. Ir citi gadījumi, kad dzīvnieka izpausmes ir pārejošas. Man pašai bija situācija, kad pārcēlāmies uz citu dzīvokli. Pa dienu, kamēr bijām prom, darbos un skolās, suns rēja. Tā tas bija tikai pirmo laiku, mēnesi vai divus, līdz adaptējās jaunajās mājās. Šādās situācijās vajadzētu izrādīt sapratni un dot mazliet laika dzīvniekam pierast. Riešana notika darba laikā, netraucējot kaimiņu naktsmieru. Šo grozījumu izpildi varēs izkontrolēt, jo kaimiņi rakstīs iesniegumus attiecīgajām iestādēm.

Kaķu vairošanos izkontrolēt nevarēs, nevienam arī tas neinteresēs. Vienīgais kontroles mehānisms varētu būt veterinārārsta apmeklējumi, kuru laikā speciālists var noteikt, ka dzīvniekam gada laikā bijusi atkārtota grūtniecība, un ziņot par to. 

DANUTA PRIEDE, dzīvnieku patversmes “Mežavairogi” vadītāja

— Jebkuras izmaiņas, kas palīdz sakārtot vidi un padarīt to caurspīdīgāku, ir apsveicamas. Šīs nav vienīgās izmaiņas, ko likums paredz. Daudz nozīmīgāk ir tas, ka Valsts policijas darbinieki varēs ievākt pierādījumus administratīvajās lietās, kas saistītas ar dzīvniekiem. Tas būs liels ieguvums laikā, kad Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) to nevar, jo nestrādā brīvdienās un nakts stundās. Nebūs vairs atrunas, ka mēs neko nevaram darīt lietas labā, jo PVD nestrādā. Jautājums ir par to, vai Iekšlietu ministrija būs spējīga informēt savus darbiniekus par šo likumu piemērošanas kārtību un pierādījumu ievākšanas nozīmīgumu. Līdz šim reizēm ir nācies saskarties ar Valsts policijas neizpratni par situācijas būtību. Tas ir personāla jautājums, kas ar laiku sakārtosies. Nākamā būtiskā lieta ir tirdzniecības un reklāmas kontrole. Nevarēs vairs tirgot suni portālā www.ss.com, ja nebūs norādīts derīgs mikročipa numurs. Būs iespējams veikt uzraudzību, pārliecinoties, ka dzīvnieks ir čipēts, izsekojams. Veterinārie inspektori dara, ko var, taču papīru kalni, ar ko viņiem jātiek galā, ir milzīgi. Ieviešot grozījumus dzīvē, PVD inspektors, neizejot no kabineta, varēs pārbaudīt dzīvnieka reģistrāciju, vai to drīkst pārdot. Ja mikročips nebūs norādīts, reģistrēts vai tā būs izdomāta ciparu kombinācija, tad sludinājumu varēs dzēst. Vispirms mums būs jāpierod pie jaunajiem grozījumiem. Neviena iestāde nevar jaunas funkcijas veikt ar pilnu jaudu. Mums būs nepieciešama pacietība, bet tas ir liels solis vides un apkārtējās sajūtas kontrolēšanā.

OLGA RIEKSTIŅA, kinoloģiskā kluba “Golden Dog” prezidente

— Jau tagad ir spēkā daudzi no šiem labturības noteikumiem, tikai lieta tāda, ka bezšķirnes dzīvnieku saimnieki tos bieži neievēro. Un kādēļ gan, ja kontroles sistēma nedarbojas? Dzīvnieku mikročipiem būtu jābūt reģistrētiem sistēmā, bet daudzos gadījumos tas netiek izdarīts. Ja potenciālais pircējs vēlas oficiāli iegādāties mājdzīvnieku, tad var paprasīt mikročipa reģistrācijas numuru, ievadīt to Lauksaimniecības datu centra datubāzē un pārbaudīt. Čipēts un reģistrēts nav viens un tas pats. Nekādi stingrāki noteikumi neko nemainīs tikai tādēļ, ka nenotiek to izpildes uzraudzīšana. Dienestiem jau ir grūti uzraudzīt šķirnes dzīvniekus, par bezšķirnes vispār nerunāsim. Suņu audzētājus var pārbaudīt, mēs esam sistēmā, datubāzē. Vienīgais, kas šajā ziņā var veikt uzlabojumus, ir cilvēku izglītošana un godprātīga mājdzīvnieku saimnieku rīcība.

Ir skumji atvērt sociālo tīklu vietnes un ieraudzīt — atdod kaķēnus. Vai saimniekam bija grūti dzīvnieku sterilizēt? Protams, ne katram tas ir pa kabatai, bet tieši tādēļ ir jāizvērtē savas iespējas, lai pēc tam necieš paši dzīvnieki un vēlāk arī patversmes, kurās tie nereti nonāk.

Gadu no gada runā par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kaut ko pieņem, bet problēmas nepazūd. Likumu apstiprina, bet neviens to izpildi nekontrolē