www. staburags.lv
72% vecāku neatbalsta mācību gada pagarināšanu, bet aptaujāto bērnu un jauniešu vidū noraidoša attieksme pret šo priekšlikumu ir vēl lielāka – 76%, secināts Latvijas Bērnu labklājības tīkla (LBLT) veiktajā aptaujā.
Aptaujas dati liecina, ka tikai ceturtā daļa jeb 24% vecāku norādījuši, ka atbalsta mācību gada pagarināšanu, savukārt šādu ieceri pozitīvi vērtē vien aptuveni katrs septītais aptaujātais bērns un jaunietis jeb 15%.
Vairums jeb 72% aptaujāto vecāku norādīja, ka ir informēti par plānoto ieceri, tikai nedaudz vairāk par pusi jeb 54,8% aptaujāto skolēnu atbildēja, ka zina par šādu iniciatīvu. Gan skolēni, gan vecāki atzina, ka nav pietiekami iesaistīti idejas par mācību gada pagarināšanu apspriešanā.
Savas iespējas ietekmēt sabiedrības norises un politiskos lēmumus par lielām uzskata tikai 6,3% aptaujāto bērnu un jauniešu, savukārt 16,3% aptaujāto pauž viedokli, ka viņiem vispār nav šādu iespēju. Savas iespējas kā nelielas vērtē 25,7%, bet kā vidējas 22,7% aptaujāto. Vienlaikus aptaujātie bērni un jaunieši uzskata ka “viņu viedokli tāpat neviens neņems vērā”, “sabiedrība jauniešus nedzird” un “mana balss nav tik nozīmīga”. Daļa aptaujātie gan pauda viedokli, ka ir spējīgi izteikties un, meklējot iespējas un cenšoties, ir iespējams iesaistīties dažādos jautājumos.
Savukārt, runājot par jau šobrīd praktizētajiem līdzdalības veidiem, aptaujātie bērni un jaunieši norādīja, ka visvairāk līdzdarbojas, diskutējot ar draugiem un paziņām (40,3%), sekojot ziņām un aktualitātēm (32%) un darbojoties skolēnu pašpārvaldēs (24,4%).
Tikmēr vairāk nekā trešā daļa jeb 34,8% aptaujāto atzīst, ka vispār neiesaistās līdzdalības pasākumos.
LBLT aptaujā atbildes sniedza 442 vecāki un 1007 skolēni.
Kā ziņots, oktobra un novembra laikā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavos un sabiedrības apspriešanai nodos likumprojektu par skolēnu mācību gada pagarināšanu, IZM preses konferencē par izglītības aktualitātēm 2022./2023.mācību gadā informēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K).
Kā skaidroja ministre, pagarinātais mācību gads norisinātos līdz Jāņiem jeb līdz jūnija beigām. Sekojoši tiktu pagarināts pavasara brīvlaiks līdz divām nedēļām, ziemas brīvlaiks būtu trīs nedēļas garš, bet par rudens brīvlaika izmaiņām vēl ir plānots diskutēt.
LETA
Reklāma