www. staburags.lv
Lai aizsargātu Latvijā reti sastopamas sikspārņa sugas – Eiropas platauša (Barbastella barbastellus) – dzīvotnes, astoņi tūkstoši hektāru Aizkraukles novadā noteikti kā aizsargājama dabas teritorija, kurā tiks ierobežota mežu izciršana un saimnieciskā darbība. Nākotnē šī vieta potenciāli varētu tikt iekļauta Eiropas Savienības valstu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā “Natura 2000”.
Latvijā ir sastopamas 16 sikspārņu sugas, un tās visas ir aizsargājamas, bet Eiropas platausis ir viena no tām, kas ir aizsargājama prioritāri, jo ir ļoti reta. Lai to sargātu, “Latvijas Valsts meži” (LVM) noteikuši aizsargājamu dabas teritoriju starp Odzienu, Klintaini un Koknesi.
LVM vides eksperte Ilze Kukāre rādīja: “Šī varētu būt piemērota priede ar mizu, dakstiņveidā atkārušos no koka, zem kuras mēs varētu paskatīties, vai kāds platausis nav paslēpies.”
Latvijā reti sastopamie sikspārņi Eiropas platauši vasaras periodā visvairāk iecienījuši priedes, dienas laikā slēpjoties zem mizām, kas atlupušas un veido nelielas slēptuves.
Šajā reizē vides eksperte gan neatrada pašus sikspārņus, bet norādīja uz daudziem kokiem, kas varētu būt piemēroti Eiropas plataušu atpūtai dienas laikā.
“Tādi priežu meži ar šādām nokaltušām priedēm viņiem ir ārkārtīgi svarīgi, turklāt viņš pavadīs šeit pāris naktis, pēc tam dosies tālāk, meklēs kādu citu vietu atkal, tāpēc ir svarīgi, lai mežaudzē būtu pēc iespējas vairāk šādu vietu un veidotos jaunas,” norādīja Kukāre.
Savukārt sikspārņu eksperts Viesturs Vintulis pauda: “Tā ir tieši plataušu ziņā visizpētītākā teritorija Latvijā. Tur mēs speciālus pētījumus veicām, kad taisījām šai sugai sugas aizsardzības plānu. Tā bija paraugteritorija, ko mēs pētījām, tāpēc pēc tam varēja šo teritoriju izvirzīt kā aizsargājamu. Bija zināms, ka tiešām šie platauši ir, viņi tur praktiski visos mežos apgrozās, turklāt apkārt ir vairākas pastāvīgās ziemošanas vietas.”
Pagaidām tā ir potenciālā aizsargājamā dabas teritorija, jo statusa piešķiršanai vēl nepieciešami valdības noteikumi. Uzņēmumā “Latvijas Valsts meži” uzsvēra, ka tas pārsvarā skar meža īpašniekus un apsaimniekotājus, jo ierobežos koku ciršanu. Teritorija būs sadalīta zonējumos, katrā no tiem būs savs meža apsaimniekošanas modelis.
LVM pārstāvis Jānis Belickis norādīja: “Šeit mēs konkrēti dabas lieguma zonā atrodamies, kas nozīmē, ka šajā mežā saimnieciskā darbība attiecībā uz meža novākšanu kā tādu galvenajā cirtē nekad netiks veikta. Ja jūs jautāsiet, kā tas ierobežo cilvēkus, sabiedrību, es teikšu, ka tas ierobežo mežsaimniekus, jo ir specifiskas norādes šajos zonējumos, bet cilvēkus tas noteikti neietekmēs, viņi brīvi var apmeklēt mežu, var lasīt ogas, lasīt sēnes, tas neattiecas uz viņu darbībām.”
Galvenais mērķis projektam ir panākt, lai šiem dzīvniekiem nezustu slēptuves, kur mitināties, un vietas, kur baroties.
Reklāma