Stils un mode ir netverami jēdzieni, jo ātri mainās. Savukārt etiķetes un pieklājības normu ievērošana dara prognozējamas un patīkamas gan ļaužu ikdienas gaitas un attiecības, gan dzīves īpašos notikumus.
Koptēls kā vizītkarte
Kā radies zināmais teiciens “Neskati vīru pēc cepures”? Droši vien ne vecajās Eiropas valstīs, kur daži neierobežotu iespēju pārsātināti miljonāri meklē asas izjūtas, pārģērbjoties par ubagiem.
Forma šodien ne vienmēr atbilst saturam: saplēsti džinsi un saburzīta blūze neliecina par valkātāja maciņa biezumu, un ievērojamai personībai nav jāapliecina sevi ar “Dolce&Gabbana” , “Gucci” vai citu pasaulslavenu zīmolu apģērbu un aksesuāriem.
Tomēr tēma “mode un gaume” nezaudē aktualitāti. Apspriežot vizuālā tēla nozīmi sociālajā tīklā draugiem.lv, kāds raksta, ka svarīgākā ir cilvēka iekšējā pasaule, jo tikai garīgi bagātais spēj patiesi mīlēt. Otrkārt, kam jāpievērš uzmanību, viņaprāt, ir uzvedība, kurā izpaužas attieksme pret citiem cilvēkiem, godīgums un uzticība, bet izskats ir tikai trešajā vietā.
Stiliste un modes dizainere Elīna Štobe atgādina, ka, satiekot kādu cilvēku, pirmais iespaids tomēr rodas tieši no koptēla, ko veido apģērbs, matu sakārtojums, dāmām — grims, aksesuāru izvēle, žesti, runasveids un noteikti imidža atbilstība videi, sezonalitātei un satikšanās mērķim.
“Otro reizi pirmo iespaidu nevar atstāt!” uzskata E. Štobe un iesaka vienmēr rūpīgi pārdomāt visa iepriekš minētā izvēli. Ja cilvēks nav īsti pārliecināts par savu gaumi, labāk aiziet pie imidža dizainera, kurš noteikti sniegs vērtīgus padomus, jo koptēls vistiešākajā veidā saistīts gan ar savas personības apliecināšanu, gan savstarpējas cieņas izrādīšanu. “Tas ir tāpat kā, satiekoties, iepazīstoties biznesa vidē un ne tikai, viens otram sniedz vizītkarti.”
Darbiniekam, kurš firmas vārdā kontaktējas ar sabiedrību, der atcerēties, ka viņš ir konkrētas firmas “seja”. Tāpēc svarīgi, lai viņa apģērbs būtu pieklājīgs, apavi tīri, atbilstošs videi un laika apstākļiem. Tas gan nenozīmē, ka lietus laikā uzņēmuma pārstāvim uz biznesa tikšanos jāierodas gumijas zābakos.
Modē ir personība
Ielu mode stipri atšķiras no tā, kas redzams vadošo pasaules modes dizaineru apģērbu kolekciju skatēs, kur demonstrē augstu modes meistarību. To nosaka stila izsmalcinātība un šūšanas kvalitāte. Jauni griezumi, audumi, piemirstas tradicionālas vai ultramodernas līnijas, bet galvenais, ko piedāvā princese Augstā Mode, ir gan pārsteigums, gan piedāvājums izmantot inovāciju priekšrocības.
Ņujorkas Metropolitēna mākslas muzejā ikgadējā kostīmu ballē “Met Gala”, kurā slavenības īpaši piedomā par savu vizuālo tēlu, arī šopavasar piedalījās personas, kas pozitīvi pārsteidza ar savu tērpu. Tāpat bija vērojami arī daudzi tērpi, kurus eksperti novērtēja kā bezgaumīgus un pielīdzināja modes katastrofai.
“Manuprāt, modē ir personība, pārliecība par to, kas un kur esi, ko dari, ko vēlies sasniegt,” secina
E. Štobe. “Ir, protams, cilvēku grupas, kas aktīvi seko konkrētām modes tendencēm, spilgtām personībām, pasaules mēroga zvaigznēm, elkiem, kopējot viņu uzvedības, ģērbšanās stilu un mēģinot akli to piemērot sev. Tas droši vien nav nosodāmi, bet es ieteiktu mēģināt no tā visa iedvesmoties un piemērot sev, ņemot vērā cilvēka proporcijas, krāsu izvēli un pārējos faktorus.”
Varbūt kādam noder leģendārās Koko Šaneles vienkāršā atziņa par ģērbšanos: “Labākā krāsa pasaulē ir tā, kas izskatās labi tieši tev. Velc mugurā to, kas tev liek justies labi, jo, kad tu jūties labi, tu arī izskaties labi. Un tas būs modē vienmēr!”
Jaunieši un etiķete
Ledus laikmetā, lai nenosaltu, cilvēkiem svarīgas bija zvērādas, ko viņi pamazām iemācījās apstrādāt, lai tās kļūtu mīkstas un pakļāvīgas. Senie ļaudis apģērbam piedēvēja maģiskas īpašības, ietinoties noteikta dzīvnieka ādā, cerēja aizbaidīt ļaunos garus. Pirms 40—50 tūkstošiem gadu izgudrotā adata kļuva par galveno apģērbu darināšanas instrumentu. Vēlāk cilvēks iemanījās savērpt pavedienus, aust audumus no liniem un kokvilnas, bet vilnas drāna noderēja tuniku un hitonu darināšanai. Attīstoties sakariem starp kontinentiem, pārceļoja arī dažādu teritoriju ģērbšanās stili, taču dažādu sociālo slāņu pārstāvji valkāja savai kārtai atbilstošus tērpus. Zemāko kārtu ļaudis tērpās mazāk piekļāvīgās drānās — lai būtu ērtāk strādāt.
Mūsdienu straujajā ritmā robežas izplūst, katram ir tiesības izpausties pēc saviem uzskatiem un pārliecības, taču katra indivīda brīvība beidzas tur, kur tā aizskar citus. Tērpā, kurā ērti jūties guļamistabā vai privātmājas sētā, publiskā vietā vari kļūt par apsmiekla objektu.
“Neej uz teātra izrādi drēbēs, ko valkā skolā, uz ielas vai tusiņā!” padomu mazmeitai dod opis, kad tīnītē pamostas sievietei raksturīgais “man nav, ko vilkt mugurā!”. Sirmajam vīram, kā daudziem viņa paaudzes cilvēkiem, teātris ir mākslas templis, svētki, kurp dodas, lai baudītu kaut ko vērtīgāku par ikdienu, kontaktētos dvēseles līmenī. Ja blakus svinīgi tērptiem skatītājiem nogāžas kāds sasvīdušā T kreklā, kedās un netīros džinsos vai “pa taisno no moto kluba saieta”, noskaņa daudziem ir izbojāta.
Modes dizainere Elīna, kura veidojusi stilu vairāku lielkoncertu, vakaru vadītājiem, kurai uzticas tādi skatuves mākslinieki kā Olga Rajecka, Aija Andrejeva, kura etiķetes jautājumos konsultējusi arī “Swedbank” vadošās darbinieces, uzsver: “Arī jauniešiem iesaku ievērot etiķetes normas, jo tā ir cieņas paušana pret cilvēkiem, tradīcijām, vietu, uz kuru dodaties!” ◆
Aforismi
Mode — despots, kuru gudri cilvēki izsmej, bet klausa.
Bīrss
Redzu, ka mode spēj nonēsāt daudz vairāk apģērba nekā cilvēks.
Šekspīrs
Vairums cilvēku dzīvo tā, kā to nosaka mode, nevis saprāts.
Lihtenbergs
Mode — aristokrātisms, kas bēg no banalitātes un baidās, ka tiks noķerts.
Hezlits
