Atzīmējot Baltu vienības dienu, biedrība “Sēļu klubs” 22. septembrī rīkoja zibakciju, kurā aicināja gan skolēnus, gan pieaugušos apzināt Sēlijas pilskalnus, doties pārgājienā vai aizbraukt uz tuvāko pilskalnu, uzkāpt tajā un dot ziņu jebkādā veidā visiem, kuri grib klausīties un sadzirdēt pilskalnā notiekošo.
Biedrībai “Sēļu klubs” iecere par pilskalnu sasaukšanos radās jau pirms VII Sēlijas kongresa, taču īstenojās tikai šonedēļ. Sēlijas jeb Augšzemes pilskalni ir sēļu būvēti nocietinājumi Sēlijas pakalnos, ko izmantoja pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.
Mūspusē “Sēļu kluba” aicinājumam atsaucās Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas muzeja draugi un 9. klases skolēni, kuri kopā ar latviešu valodas un literatūras skolotāju Egiju Apiņu devās uz Muldenieku pilskalnu, kas dēvēts arī par Upurkalnu. Muldenieku pilskalns ir Neretas pagastā, pie “Dumpju” mājām, kur zibakcijas dalībniekus sagaidīja “Dumpju” māju saimniece Malda Dumpe, parādot taisnāko ceļu un katram iedodot pa gumijnieku pārim, jo zāle gara un slapja. Muldenieku pilskalnā par to un citiem sēļu pilskalniem jauniešiem pastāstīja Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma. Neretieši, sasaucoties ar citiem Sēlijas pilskalniem, dziedāja dziesmas, runāja Viļņa Vietnieka dzeju no grāmatas “Sēlijas vējš” un pīlādža zaros iesēja lentītes Sēlijas karoga krāsās — baltu, sārtu un zaļu.
Neretieši teic, ka pilskalnos ar jaunjelgaviešiem un aknīstiešiem sasaukušies mūsdienīgi — pa mobilajiem tālruņiem viens otram stāstīja, ko dara.
Jaunjelgavieši skolotājas Ilgas Bruņenieces vadībā Baltu vienības dienas pievakarē, pēc mācību stundām, devās uz Sērenes pilskalnu. Visu dienu bija dāsni lijis, taču tas viņus neatturēja kalnā iekurt ugunskuru, dziedāt dziesmas un klausīties Jaunjelgavas vidusskolas skolotājas Ausmas Jaundžeikares stāstījumu par Sērenes pilskalna vēsturi. ◆
