Aizkraukliete Renāte Ondzule nav tipiska sava vecuma jauniete. Kamēr citus “aprij” 21. gadsimta izklaides iespējas, viņa brīvo laiku pavada mežā. Renāte ir apņēmusies savu vaļasprieku — putnu pētīšanu — popularizēt un attīstīt Aizkrauklē.
Interesi rada vectēvs
— Kā paiet tava ikdiena?
— Mācos Latvijas Lauksaimniecības universitātē Vides un ūdenssaimniecības studiju programmas trešajā kursā. Saņemot diplomus, būsim hidrotehniķi un melioratori, bet specialitātes nosaukums ir vides inženieris. Jau skolas laikā man patika bioloģija un fizika, tādēļ pēc tās beigšanas meklēju nozari, kur šie priekšmeti būtu apvienoti. Bioloģija un fizika man nešķiet sarežģītas. Tās ir mūsu ikdiena — bioloģija ir visa pasaule, bet fizika ir tā, kas to visu kustina.
— Tev ir interesants vaļasprieks — ornitoloģija. Kā atradi ceļu pie putniem?
— Jau sen pamanīju, ka no visām dzīvajām radībām man visvairāk patīk putni. Interesi par viņiem agrā bērnībā radīja vectēvs, viņš man pirmais mācīja izprast dabu, bet skolas laikā liela nozīme bija bioloģijas skolotājai Ainai Vaivodei, kurai vēlos pateikt lielu paldies.
— Vai esi iesaistījusies kādā aktivitātē?
— Esmu Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedre. Izklausās nopietni, bet tas tā nav. Latvijas Ornitoloģijas biedrība ir lielākā sabiedriskā dabas aizsardzības organizācija Lat-
vijā, iestāties tajā var ikviens — nav izglītības, vecuma vai citu ierobežojumu. Jo lielāks cilvēku skaits biedrībā, jo lielāks spēks tai aizsargāt un nosargāt. Biedrība rīko dažādus pasākumus, izbraukumus un ekskursijas. Katrs šāds saiets ir ar cēlu mērķi. Izbraukumos apzinām konkrēto vietu un izpētām, kādas sugas putni tajā dzīvo. Šāda informācija ļauj veidot mikroliegumus vai rakstīt dabas aizsardzības plānus un projektus. Pirmais posms, lai sāktu rīkoties, — apzināt vidi un izpētīt, kas tajā dzīvo.
Liepājā apgredzeno ķauķi
— Tavā sociālā tīkla profilā bija bildes, kurās redzams, ka tu apgredzeno putnus. Kā tas bija?
— Nesen iepazinos ar lielisku cilvēku — Ivo Dinsbergu. Viņam ir tikai 21 gads, bet viņš jau ir daudz sasniedzis kā fotogrāfs, dabas pētnieks un putnu apgredzenotājs. Ivo mani iedvesmo un pamudina uz jaunām lietām. Viņam vajadzēja doties uz Liepāju, lai divu nedēļu laikā apgredzenotu putnus, īstenojot “Grīšļu ķauķa” projektu. Es devos līdzi, lai paplašinātu savas zināšanas un iemācītos apgredzenot putnus. “Grīšļu ķauķa” projekts ir putnu ķeršana tīklos ar mērķi noķert Eiropas visapdraudētāko sugu — grīšļu ķauķi. Visi putni, kas iekrita tīklos, tika apgredzenoti. Apgredzenošanas process ir visai skarbs. Nepieciešama stipra pārliecība par to, ko dari. Putni iekrīt tīklos, viņi jādabū no tiem ārā, un tas ir grūti. Man putniņu gribas pasargāt, bet te nepieciešams ātri darboties. Pēc tam putnu sver, mēra asti un spārnus, apgredzeno. To visu reģistrē un palaiž vaļā.
— Kas nepieciešams, lai kļūtu par putnu pētnieku?
— Sākumā vajag sarūpēt visu nepieciešamo — binokli, putnu noteikšanas grāmatu un piemērotu apģērbu. Kad viss ir sagādāts, jānokārto transporta un tā izmaksu jautājums.
Putnu draugi, apvienosimies!
— Kāda ir interese par ornitoloģiju Aizkraukles pusē?
— Mana vislielākā bēda — nezinu šeit nevienu, kas ar to aizrautos. Visi, kam interesē putni, pārsvarā koncentrējas Rīgā. Tie ir biologi, ar kuriem tiekoties jūtos patiesi savā lauciņā. Viens no maniem mērķiem ir rosināt interesi par ornitoloģiju un izveidot Latvijas Ornitoloģijas biedrības vietējo grupu Aizkrauklē. Lai sāktu darboties, kopā jāsanāk vismaz pieciem cilvēkiem. Ja kādam ir interese, ar mani var sazināties, rakstot uz e-pastu: renate.ondzule@gmail.com.
Situācija Aizkraukles pusē ir ļoti laba, neņemot vērā, ka meži tiek strauji izcirsti. Svarīgi apzināties, ka putni te mājo. Aizkraukles novadā ir divas Eiropas nozīmes aizsargājamas dabas teritorijas, ļoti daudz mežu un purvu. Ja neuzzinās tajos dzīvojošās putnu sugas, nevarēs izveidot mikroliegumu, kas novedīs pie meža izciršanas. Ja atklāj vietai netipisku putnu sugu, var pieprasīt darbību pārtraukt, un, ja vēl ir domubiedri, tad to panākt ir vieglāk.
— Jauniešiem interesē putnu vērošana?
— Ornitologu pulkā pārsvarā ir tieši jaunieši, vidējais vecums — 25 gadi. Pabeidzot Bioloģijas fakultāti, viņi sāk domāt, ko un kā darīt tālāk. Ir arī liela dzimumu nevienlīdzība, lielākā daļa ornitologu ir vīrieši. Putnu pētnieki pārsvarā koncentrējušies Rīgā vai citās lielākās pilsētās. Rīgā ir ornitoloģijas nometnes, pulciņi un dabas pētnieku skola, bet pie mums nekā tāda nav. To es vēlētos mainīt, lai Aizkraukles jauniešiem ir iespēja papildināt zināšanas par putniem, kādu man nebija.
Putnu pētniecībā ornitologs bieži vien iesaista savu ģimeni. Bērnam jau no mazotnes tiek radīta interese par putniem, nereti tiek iesaistīti arī draugi un paziņas, bet no malas interesi izrāda retais.
— Vai seko līdzi projektam “Melnais stārķis. Dzīvības lidojums”?
— Jā, mazliet. Diemžēl sabiedrība ir mazizglītota par putniem. Prieks, ka neliela daļa prot nosaukt Latvijas gada putnu, bet kopumā par putniem cilvēki zina ļoti maz. Projekts ir interesants, un televīzijas skatītāji tam seko līdzi. Par melnajiem stārķiem tagad zina gandrīz vai visi Latvijas iedzīvotāji. Dažiem pēc raidījuma noskatīšanās rodas lielāka interese. Ja šādi raidījumi tiktu veidoti par vairākām putnu sugām, skatītāji zinātu vairāk.
Vissliktākās zināšanas par putniem ir jaunajai paaudzei. Tā ir audzināšanas vaina, vecāka gadagājuma cilvēki putnus pazīst, bet nav to iemācījuši saviem bērniem.
Sīlis uzdodas par pūci
— Tu daudz zini par putniem?
— Godīgi atzīšos, nepazīstu visas Latvijā mītošās putnu sugas. Latvijā to ir tikpat daudz, cik gadā dienu, un daudzas sugas ir savstarpēji līdzīgas, tādēļ nepietiek ar vizuālu atpazīšanu.
Svarīgākais, vērojot putnus, ir mācēt pazīt balsi. Vispirms to sadzird, tikai pēc tam ņem rokās binokli un cenšas putnu saskatīt, reizēm tas arī neizdodas. Pieredzējušie ornitologi ir labi putnu balsu pazinēji, es reizēm, ja nejūtos droša, ierakstu balsi un mājās cenšos to atšifrēt.
Reiz vilšanos sagādāja sīlis. Tas ir putns, kurš prot atdarināt citu sugasbrāļu balsis. Ar ornitologiem bijām mežā un izdzirdējām kliedzam meža pūci, kurai tur īsti nevajadzētu būt. Bijām saviļņoti par iespējamo atklājumu! Skrienam uz vietu, no kurienes nāk troksnis, un mums pretī izlido sīlis.
— Ir kāds putns, kuru tu vēlies atrast?
— Priecājos, ka tāda nav! Tad vaļasprieks pārvērstos pakaļdzīšanās sacensībās. Visi putni ir interesanti, skaistumu veido to dažādība. Man visvairāk patīk vārnu dzimtas putni, jo tie izceļas ar gudrību.
Galvassāpes sagādā kaķi
— Tev patīk arī citi dzīvnieki?
— Jā, bet ornitologiem lielas galvassāpes sagādā kaķi. Par laimi, man nav nācies redzēt ainu, kad kaķis nodarītu pāri putnam, bet, ja ko tādu piedzīvotu, visticamāk, domas mainītu. Man visas dzīvās radības ir mīļas, bet barības ķēde bieži vien mani sāpina.
— Proti atdarināt kāda putna balsi?
— Jā, melnās dzilnas un dažu citu putnu. Profesionāli ornitologi šīs iemaņas ir attīstījuši tik labi, ka grūti atšķirt no īsta putna, es tādā līmenī neprotu atdarināt. Šīs iemaņas noder, lai sasauktos ar putniem.
— Kur to var iemācīties?
— Mājās. Putnu dziesmas atdarināšanu neviens nemāca, tas ir patstāvīgs darbs.
Ar katamarānu pa jūru
— Vai tevi var saukt par dabas bērnu?
— Man grūti spriest, viss šķiet interesants. Padziļināta interese man ir par dabas parādībām, laikapstākļiem. Mājās bieži veicu dažādus fizikas eksperimentus. Esmu liela vienpate, bet man nekad nav garlaicīgi. Ja nav kompānijas, vienmēr atrodu, ar ko sevi nodarbināt.
— Aizvadītajā vasarā tev nav trūcis piedzīvojumu. Kas visspilgtāk palicis atmiņā?
— Biologu vidū esmu atradusi domubiedrus un iepazinusies ar dažādiem interesantiem cilvēkiem. Tieši pateicoties viņiem, vasara bija notikumiem piesātināta. Grandiozākais piedzīvojums bija “Nīkuļu brauciens”. Ivo Dinsbergs mēneša laikā, draugiem palīdzot, uztaisīja katamarānu. Mērķis bija pa jūru doties no Rīgas līdz Papei. Diemžēl galamērķi nesasniedzām, tikām līdz Jūrkalnei, bet braucienu tas nesabojāja. Tas bija sešas dienas ilgs pārbaudījums. Piestājām krastā, lai nakšņotu un paēstu. Esot jūrā, izjutām dabas spēku, kad sākās vētra. Ar katru dienu katamarāns likās arvien neērtāks un mazāks, bet gūtās emocijas bija tā vērtas.
Vēl biju Lietuvā, kur apmeklēju “Kilkim Žaibu” festivālu, kas pulcē folkmetāla cienītājus. Man patīk šī mūzika, senlatviskā atmosfēra. Sapulcējas līdzīgi domājošie, un iznāk lieliska atpūta.
Pavasarī apmeklēju putnu lauku noteikšanas kursus. Tās bija septiņas ekspedīcijas dabā, kas notika nedēļas nogalēs. Sistemātiski gājām vērot putnus. Katra ekspedīcija ir kā notikums, ko grūti izstāstīt. Tas ir jāpiedzīvo!
— Tuvojas ziema. Vai tas tavas putnu vērotājas gaitas mazinās?
— Putni ir visur neatkarīgi no gadalaika. Ziemā, kad ir palikuši nometnieki, tos vērot ir citādāk, bet tas nav mazāk interesanti.
Nav nekur tālu jādodas, ir tikai jāatver acis, lai saprastu, cik daudz dažādu putnu ir mums apkārt. ◆
