Daudzās ūdenskrātuvēs krasta josla ir ļoti sekla. Es pat teiktu — brien, brien, bet ūdens tikai līdz celim. Protams, ja ir laiva, tā atrisina šo nebūšanu, bet ko darīt, ja iecerēts copēt no krasta? Nekādas īpašās vēlmes stāvēt ūdenī nav, jo gribas atsēsties un izbaudīt dabas piedāvājumus. Turklāt, kad iebridīsi, kur liksi mantas? Kaut vai copei visnepieciešamākās: uztveramo tīkliņu, uzgla-
bājamo tīkliņu, ēsmu kārbiņas, kādas rezerves lietas, ko var ātri apraut. Sarakstam vēl varētu daudz ko pievienot, tāpēc parasti brien tikai spiningotāji, jo viņiem mantu ir mazāk. Pludiņniekiem viss inventārs ir aktuāli vairāk. Tieši tāpēc ir versijas, kas ļauj copēt tālu no vietas, kur pats makšķernieks ir.
Makšķerkāti
Lai copētu tālumā, vispirms jāpadomā, ar kādu kātu šo darbību veikt. Neapšaubāmi, tam jābūt izturīgam, jaudīgam, bet tajā pašā laikā pietiekami smalkam, lai, velkot zivi no lielāka attāluma, tas lieliski amortizētu un neļautu zivij, nopeldot 40 metru garu gabalu cīnoties ar āķi, norauties. Cik bieži ir nācies izvilkt uz āķa nevis zivi, bet gan tās lūpas paliekas. Skaidrs, ka zivs ar laiku aizies bojā, tāpēc tāda nelāga sajūta. Ir jāmeklē izeja no šīs nepatīkamās situācijas. Ja zivs ir krastā, varam izdarīt secinājumus — to paturēt vai veselu un bez bojājumiem atlaist.
Pirmais, kas ienāk prātā, ir mačkāts. Tiem izturības testi, kuri palīdzētu noteikt kāta lietderību, bieži vien netiek pieminēti. Drīzāk būs auklas apzīmējumi (lb), kas tiks ieteikti tieši šim kāta veidam, vai arī pieminētas kāta modifikācijas versijas. Piemēram, “Heavy Power” vai citi. Lai neapjuktu šajā piedāvājumā, iesaku skatīties pēc jau pazīstamajiem testa cipariem.
Mačkātiem, salīdzinot ar citiem copes makšķerkātu rīkiem, ir tendence palielināt cenu atkarībā no testa ciparu lieluma — jo lielāks tests (skaitlis), jo dārgāks būs kāts. Standarta versija mačkātam, lai lietotu 14 līdz 25 gramus smagus tālmešanas pludus, būs testi no 40 līdz 100 gramu. Liekas par daudz? Nebūs vis. Piemēram, 20 gramu smagi “vagler’’ tipa pludi, ņemot vērā mačkāta konstrukciju, versiju no 5 līdz 25 gramiem salauzīs jau pirmajā metienā. Jau sen esmu atteicies no mačkātiem un pārgājis uz fīderiem. Praktiski tas pats kāts ar tikpat jutīgu spici, ja vien ne jutīgāku, toties daudz izturīgāks. Tikai iemetiena tehnika ir mazliet citādāka. Mačkāts ir vairāk parabolisks, un ar to var slaidi mest kā ar jebkuru cita veida pludiņmakšķeri, bet fīders metiena brīdī vairāk jāvirza uz augšu kā šķēpmetējam šķēps. Jebkurš domājošs copmanis ātri apjautīs, kas ir kas un kā rīkoties.
Auklas
Ir copmaņi, kas joprojām spītīgi turas pie monofilajām auklām un neparko negrib pieņemt pītās. Nu ko?! Katram savs, un es nebūt nemēģināšu atradināt. Ja cilvēkam viss sanāk, zivis ķeras un pats jūtas apmierināts, kāpēc par katru cenu viņu jāmēģina pārliecināt?
Pats lietoju tikai pīto “Gosen” (Japāna) auklu. Tā ir par saprātīgu cenu, turklāt tas ir šīgada jaunums, ko jau paspējuši novērtēt spiningotāji un atzinuši, ka beidzot ir kaut kas kvalitatīvs ne vien uz papīra, bet arī dzīvē. Tālmešanai pārsvarā izmantoju 0,12 līdz 0,14 milimetru auklu. Tievāku neiesaku, bet resnāka tūlīt samazinās lidojuma attālumu. Ļoti svarīgi ir arī tas, ka “Gosen” auklai ir patiesi precīzs diametra apzīmējums. Nekādu viltību arī izturības aprēķiniem.
Tiem, kuri lieto monofilo auklu, diez vai tievāku par 0,2 milimetriem vajadzētu mēģināt. Uz monofilajām auklām bieži vien ir rakstīts, tieši kādai copei tā ir paredzēta. Piemēram, “Cralusso” auklām ir perfekts sortiments, un tās tiešām atbilst tam, kam paredzētas. Mačkātam noteikti noderēs divi veidi — “Clarusso Match” un “Clarusso Feeder”. Pavadiņām daudz kas ir atkarīgs no tā, kur copējam, — upē ar straumi vai ezerā ar stāvošu ūdeni. Upē es liktu nedaudz resnāku pavadiņu, bet ezerā — attiecīgi tievāku. Ja māk perfekti strādāt ar spoli, izmantot kāta elastīgumu, pavadiņas resnums var būt pat 0,10 milimetru. Ja ar zināšanām un praksi ir tā, kā ir, labāk liekam 0,14 milimetru. Jo tuvāk vēsākam rudenim, jo zivis kļūst aktīvākas un barojas ziemas mēnešiem, tāpēc tās vairs nav tik uzmanīgas un var izmantot rupjākus rīkus. Sevišķi tad, ja tuvumā nav neviena konkurenta, kas piedāvātu ko smalkāku un mazāk aizdomīgu.
Spoles
Šī laikam ir lietiņa, kas īpašus komentārus neprasa. Ir mačspoles, un ar to ir izteikts viss. Te gan jāsaka, ka kvalitāte soļo līdzi cenai vai otrādi. Spiningam vai visparastākajai gruntsmakšķerei vēl varam atļauties kādas pielaides, bet mačspolei ir jāatbilst savam nosaukumam — tātad sekla un gara auklas uztīšanas kasete, lielāks apgriezienu pārnesuma skaits. Spolēm mēdz būt dažādas versijas bremzes pieregulēšanā. Mačspolei ir jābūt ar pēc iespējas mīkstāku, jutīgāku bremzes pieregulēšanas iespēju, tieši tāpēc spiningam vai gruntsmakšķeres spolei pilnībā pietiks ar 30 eiro cenu veikalos, bet budžeta klases mačspolei — jau ar 40 — 50 eiro. Taču tas ir tā vērts, jo mazāk kvalitatīvās spoles ar seklajām kasetēm mēdz bieži vērpt auklu.
Iebarošana
Lai veiksmīgi makšķerētu 40 — 50 metru attālumā no krasta, neaizvietojamas būs labas kvalitātes kaķenes. Tās, ko veikalu plauktos redzat cenās ap trim eiro, labāk aizmirst. Saplīsīs jau pirmajā reizē. Par labu kaķeni var saukt to, kas bez problēmām un defektiem ir atvelkama aptuveni metru. Vēl labāk, ja tai ir dubultā gumija. Ēsmu gatavoju rupjāku, jo smalks malums pievilina daudz mazo zivju. Tālmešanā visbiežāk copēju tieši trīs līdz piecu metru dziļumā, tāpēc iebarojamai barībai ir jābūt labi izmirkušai un ar daudz saistvielu. Tas tāpēc, lai iebarojamā bumbiņa, atsitoties pret ūdeni, neizveidotu mākoni, bet gan, maksimāli saglabājot savu daudzumu, nogrimtu uz grunts. Visbiežāk cope sākas jau pirmajās 20 minūtēs pēc iebarošanas, jo zivs šādā trīs līdz piecu metru dziļumā no barības bumbām nebaidās, tieši otrādi — metas tīkamajai smaržai klāt. Ja tā nenotiek, atliek mainīt vietu vai variēt ar citām barības piedevām un smaržām. Rudenī neieteiktu aizrauties ar saldiem atraktoriem. Daudz efektīvāk ir izmantot iebarojamo barību ar motiļa, slieku, kaņepju vai ķiploka smaržu.◆
