Kad Kristīne draugiem teica, ka šogad ieplānojusi ceļojumu uz Rumānijas Transilvānijas novadu, vairums no viņiem bija pārliecināti, ka tas būs brauciens saistībā ar Drakula dzīvi. Taču kļūdījās — ceļojuma maršrutā “Piedzīvojumi Transilvānijas Karpatos” Drakula dzīvesstāstam bija atvēlēts tikai pāris stundu. Toties Kristīnes fotoaparātā ļoti daudz kadru ar Karpatu kalnu un ciematiņu skatiem. Tā gribējās kaut kripatiņu ceļojuma skaistuma atvest mājās.
Bauda Ungārijas labumus
Iekams ekskursanti nokļuva Transilvānijā, bija garš un nogurdinošs brauciens cauri Lietuvai un Polijai, pēc tam — cauri Ungārijai. Tajā viņi pabija, gan turp braucot, — apskatīja Egeru un Skaistās Meitenes ielejā nobaudīja Egeras vīnus, gan atpakaļceļā — bija Tokajā un Miškolcā. Tur gan viņi nepabrauca garām Babiču ģimenes vīna pagrabam. Tokajas reģionā viņi ir vieni no diženākajiem vīndariem. Šā reģiona vīnus cildinājuši ne tikai rakstnieki un dzejnieki, komponists Francis Šūberts pat uzrakstījis burvīgu dziesmu “Slavinājums Tokajietim”.
“Tas likās diezgan vilinoši un interesanti — degustēt vīnus 38 metrus zem zemes,” stāsta Kristīne.
Lai gan ekskursijā, šķiet, nevienu nenomāca veselības problēmas, liels bija vilinājums izbaudīt peldi Miškolcas termālajos baseinos, kur pazemes siltums ir uzkarsējis no zemes dzīlēm plūstošus minerālūdeņus. Pelde tajos dziedējot visas kaites. Savukārt Egeras cietoksnis atmiņā palicis ar savu varenību. No tā mūriem paveras lielisks skats uz pilsētu, savā laikā kā klints tas stāvējis pretī turku ordām un tādēļ daudz cietis no lielgabalu uguns. Turku iebrukuma sākumā ungāri cietuši vienu smagu sakāvi pēc otras. Laikam ritot un mainoties paaudzēm, turku varenība noplakusi, radot izdevību pēc 145 atkarības gadiem atbrīvoties no svešzemnieku jūga. Tagad tā visa ir tāla slavas apvīta senatne, par ko sacerēt varoņteikas. Tikai no cietokšņa redzamais minarets ir atgādinājums, ka te kādreiz saimniekojuši turki.
Ticīga tauta
Stāstot par Rumāniju, apiet ticības lietas nav iespējams. Maz redzējām ceļam jaunas mājas, taču klosteru un dievnamu būvniecību gan. Tiesa, dažām arhitektoniskais risinājums tik pārmoderns, ka lāgā nevar saprast, kas tā par celtni, piemēram, Tūkstošgades katoļu baznīca Čikseredas pilsētā. Pārsteidzoši daudzveidīga te ir arī iedzīvotāju reliģiskā pārliecība — katoļi, pareizticīgie, uniāti, luterāņi, kalvinisti, unitārieši. Turdas pilsētā Transilvānijā jau 1563. gadā pirmo reizi Eiropā tika pasludināta reliģiju brīvība.
Mūsu pirmā naktsmāju vieta Transilvānijā bija Rimetjas etnogrāfiskajā ciematiņā. Taču pirms tam guvām dvēselisku baudījumu, noklausoties ērģeļmūzikas koncertu Oradjas katedrālē, kas pieder katoļiem. Pēc tam apskatījām Izvorulkrisulujas baznīcu, kas ir tipisks kalvinistu arhitektūras paraugs Rumānijā. Kalvinisma galvenā ideja —
visa dzīve jāpakļauj Dieva likumiem, un labākā Dieva slavēšana ir centīgs darbs. Tāpēc arī nav jābrīnās, ka teritorijās, kurās dzīvoja kalvinisma piekritēji, bija vērojams straujāks ekonomiskais uzplaukums nekā citviet. Baznīcas iekšiene ļoti askētiska, tāda, lai ticīgos nenovērstu no domām par Dievu. Taču šo askētismu gan nedaudz izjauc pašu draudzes locekļu apgleznotie griesti, izšuvumi, kokgriezumi, kuri ir gan krāšņi, gan interesanti.
Dažādas versijas
Īpašs un nozīmīgs Transilvānijas vēsturē un mūsdienās ir novads, kas nosaukts tā iedzīvotāju vārdā — Seklēru jeb Sēkeļu zeme. Vārdu “sēkeļi” un “seklēri” atšķirība latviešu valodā ir izveidojusies, tulkojot to vai nu no angļu valodas — “szeklers”, vai ungāru valodas “szekely”, bet abi šie vārdi apzīmē tautu, kas jau no senseniem laikiem apdzīvojusi Transilvānijas teritoriju. Sēkeļi ir vieglā ungāru valodas dialektā runājoša tauta, kas, ja varam ticēt leģendām un vēsturnieku hipotēzēm, ir huņņu pēcteči. Pēc dažu vēsturnieku domām, ir bijušas vairākas ungāru migrācijas plūsmas uz Donavas līdzenumu un Karpatiem, tātad sēkeļi varētu būt pirmie ungāri, kas apmetušies uz dzīvi šajā reģionā. Lai arī savas tautas izcelsme nav skaidra pašiem sēkeļiem, tomēr nav šaubu, ka viņu galvenais uzdevums no senseniem laikiem ir bijis karot un aizstāvēt savu zemi pret iebrucējiem, kuru tolaik nav bijis mazums. Zināmi daudzi fakti par to, ka Ungārijas karaļi lūguši varonīgo sēkeļu karotāju palīdzību, pretī par to saņemot paša karaļa dotas privilēģijas.
Veiksmīgs projekts
Rimetjas ciematā dzīvojām ģimenēs, tā labāk iepazīstot vietējo sadzīvi.
Ciemats vispirms pārsteidz ar savu arhitektūru — koši baltas mājiņas ar pagraba durvīm ielas pusē. Mēs domājām, ka tie ir vīna pagrabi, taču kļūdījāmies — tajos savulaik glabāta dzelzs, kas šīs puses ļaudīm bijis galvenais peļņas avots.
1996. gadā tika izveidots projekts, kas paredzēja ciemata māju rekonstrukcijas un konservācijas darbu, lai saglabātu to īpašo vēsturisko šarmu. Projekts rada arī vietējo iedzīvotāju atsaucību, un 138 māju īpašnieki parakstīja vienošanos, kas paredzēja pasākumu kopumu ēku vēsturiskās vērtības saglabāšanai. Darbs vainagojās panākumiem, un 1999. gadā ciemats saņēma “Europa Nostra” medaļu par rezultātu, kāds tas tagad ir aplūkojams katram ceļotājam. ◆
(Turpmāk vēl.)
