Veselības aizsardzība, izglītība, sociālā joma, valsts drošība — šīs lietas ir kā lidojošie paklāji, uz kuriem “dreifē” Saeimas deputātu kandidāti, paužot savu viedokli, gan tiekoties ar vēlētājiem, gan intervijās ar žurnālistiem. Savukārt vēlētājam ir grūts uzdevums atšķirt, kurš no solītājiem patiešām vēlas strādāt sabiedrības labā, bet kurš tikai domā par krēsla sniegtajiem labumiem.
Varbūt vēlēšanas vajadzētu rīkot biežāk, jo tieši tad uzrodas visneiedomājamākās idejas. Uzņēmīgi ļaudis varētu pat izdot mūsdienu politisko pasaku krājumu. Domāju, tajā noteikti būtu iekļauta arī “Vienotības” deputāta Romualda Ražuka ideja. Viņš Saeimā iesniedzis likumprojektu par pensiju piemaksām barikāžu dalībniekiem, kas aizsardzības budžetam uzliktu astoņu miljonu eiro lielu papildu slogu gadā. Turklāt šī nauda būtu jāmaksā arī tad, ja iekšzemes kopprodukts kaut kādu iemeslu dēļ kristos. Šādā situācijā Latvijas aizsardzībai naudas būtu mazāk, un tā vienalga tiktu tērēta ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nesaistītam mērķim.
Veselības aprūpes sistēmā “laimes lāci” pēc vēlēšanām gaida visi. Tā ir nolaista uz “grunti”, un par labu to atzīst tikai tie, kuriem ir nauda vai kuri neslimo. Partiju programmās gan tai tādas miglainas aprises, piemēram: “Stiprināsim veselības aprūpi reģionos, samazināsim rindas pie ārstiem. Mazināsim pacientu iemaksas, medikamentu līdzmaksājumus. Palielināsim veselības aprūpē strādājošo atalgojumu. Vienota tautas veselības un labklājības politika nolūkā pagarināt tautas veselīgi nodzīvotā mūža ilgumu, mazināt veselības nevienlīdzību un cēloņus priekšlaicīgai nāvei, invaliditātei un pārejošai darbnespējai. Noteikts valsts apmaksāts veselības aprūpes minimums ikvienam iedzīvotājam. Ģimenes ārsta pieejamība primārās veselības aprūpes nodrošināšanai tieši tajā brīdī, kad cilvēkam tas ir nepieciešams.”
Politisko pasaku grāmatā noteikti būtu iekļaujams arī Einara Repšes, kurš jau sevi pieteicis par veselības ministru, vīzija par Nīderlandi. Var jau viņam piekrist, tas projekts nav slikts valstī, kurā tas tiek realizēts. Bet ne jau Latvijā. Pie mums tā ir tikai priekšvēlēšanu pasaka.
