Par ko balsosim? Šis jautājums noteikti nodarbina daudzus. Pat tos, kas kaut cik orientējas politiskajā virtuvē. Piedāvājums nav mazs — 13 partiju.
Mūsu sabiedrībā izpratne par politiskajiem procesiem jeb politiskā kultūra ir ļoti zema. Ļoti daudzi vēlētāji neizprot, kāpēc tiek dibinātas politiskās partijas, kāda ir to loma sabiedrībā. Viņi neredz atšķirību starp politiskajām un labdarības organizācijām un biedrībām.
Sabiedrība sastāv no indivīdiem. Viņu intereses ir dažādas, tomēr lielākām vai mazākām cilvēku grupām tās ir kopīgas. Katra grupa cenšas īstenot savas intereses, bieži vien uz citu, mazāk apzinīgu, mazāk organizētu grupu rēķina. Sabiedrības šķiras, slāņi, grupas cenšas ietekmēt politiku jeb sabiedrības pārvaldīšanu ar partiju palīdzību. Uzvarot vēlēšanu sacensībās, partiju pārstāvji nonāk Saeimā, kur cīnās par sev labvēlīgiem likumiem, sev izdevīgu valdību un iespēju ietekmēt visas valsts institūcijas.
Svarīgākās partijas pazīmes:
1. noteikta ideoloģija — īpaša attieksme pret pasauli, savu valsti, cilvēkiem utt.,
2. partija ir stabila organizācija, dibināta ilgam laikam, ar nemainīgu vai maz mainīgu biedru sastāvu, tai ir radniecīgas partijas starptautiskā mērogā,
3. partija nemitīgi cenšas paplašināt savas rindas un atbalstītāju loku,
4. partija cīnās par varu.
No šīm svarīgajām pazīmēm Latvijas partijām ir raksturīga cīņa par varu. Tomēr ne visām. Daudzas partijas tiek dibinātas, skaidri apzinoties, ka Saeimā neiekļūs. Tās ir tā sauktās balsu nozadzējas. Par tām balso vēlētāji, kas nezina, par ko balsot, dezorganizētie. Viņu balsis nāk par labu vēlēšanu uzvarētājiem, tāpēc valdošās partijas atbalsta šādu partiju dibināšanu.
Pašlaik Latvijā valdošā ideoloģija ir sakāpināts individuālisms, egoistiska attieksme pret citiem un sabiedrību kopumā, mantas kults: neskaties ne pa labi, ne pa kreisi, domā tikai par sevi, valsts un sabiedrība lai kalpo tavu interešu apmierināšanai.
Latvijas partijas bieži vien nav tās, par ko uzdodas. “Latvijas ceļš” sāka Latvijas izputināšanu, “Tautas partija” nerūpējās par tautu, bet par nelielas bagātnieku grupas vēlmju apmierināšanu. “Saskaņu” gan paši tās biedri, gan citas Latvijas partijas sauc par sociāldemokrātiem, bet ārzemēs tam nepiekrīt un saka, ka šī partija ir tālu no sociāldemokrātijas.
Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā ir valdījušas bagātnieku partijas, domājot tikai par bagātības iegūšanu un tās vairošanu. Valsts un iedzīvotāju lielākā daļa viņus maz interesē. Ražošana sašaurinās. Latvija tiek iztirgota. Kas vēl ir palicis latviešiem? Iedzīvotāji ir spiesti aizbraukt no valsts. Latvija ir aizņēmusies milzīgas summas, kuras būs jāatmaksā. “Vienotība” par saviem lielākajiem panākumiem dēvē iestāšanos ES un NATO. Ja pie varas būtu kāda cita partija, protams, izņemot krievu partijas, vai tad Latvija nebūtu iestājusies šajās organizācijās? Iespējams, ka tad nebūtu bijusi tik liela piekāpšanās un Latvijas zemnieki saņemtu lielākus tiešmaksājumus, nevis mazākos ES kā pašlaik.
Līdz šim strādnieki, mediķi, skolotāji, pensionāri, ugunsdzēsēji, policisti un citi balsojuši par bagāto partijām un regulāri pulcējušies pie Saeimas nama vai Ministru kabineta un lūguši, lai kaut ko “atmet” no bagātnieku galda. Vai nav nožēlojami? Pensionāriem bija nodibināta sava partija. Pensionāri ir trešā daļa no vēlētājiem, bet savus pārstāvjus Saeimā viņi neievēlēja.
Plašsaziņas līdzekļi ļoti daudz runā par personībām, sak, šai partijai nav spilgtu personību, ko viņi varēs, ko viņi spēs. Bet tad ir jājautā: vai talantīgs un gudrs zaglis vai egoists ir labāks par mazāk gudru, bet godīgu cilvēku, kurš pūlas sabiedrības interesēs? Mums ir par daudz izcili savtīgu personību, bet maz tādu, kas domā ne tikai par sevi, bet arī par citiem, par sabiedrības labumu. Gudri cilvēki ir vajadzīgi partijas iekšienē, lai izstrādātu programmas, vadītu vēlēšanu kampaņu, izstrādātu likumus, ko iesniegt Saeimā.
Ir dzirdēts vēlētājus sakām: “Es gan par viņu nebalsošu, skaties, kāds viņam šķībs deguns!” Kādā saietā norvēģu vēsturnieks teica: “Manis dēļ lai parlamentā sēž tikai troļļi un sūnām apauguši meža veči, bet lai viņi balso par man vajadzīgiem likumiem.” ◆
