Anna Ērgle ir Rīgas meitene, bet lielāko daļu mūža nodzīvojusi Neretā, tāpēc, daudz nedomājot, viņa sevi dēvē par neretieti. Šobrīd viņa gatavojas savai skaistajai 70 gadu jubilejai.
Pazūd līgavainis
Pēc skolas beigšanas Annas kundze izvēlējās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā studēt kokapstrādi. Šķiet, neparasta izvēle meitenei un pilsētniecei, bet, izrādās, Annas kundze jau trešajā paaudzē bijusi saistīta ar darbu uzņēmumā “Latvijas bērzs”, kur arī pati strādājusi, tāpēc šī joma bija pazīstama. Studijas gan nav izdevies pabeigt, jo piedzimis pirmais dēls, un sākušās ģimenes rūpes. Vēlāk viņa apguvusi ekonomiku.
— Ar nākamo vīru Jāni iepazinos augstskolā. Viņš studēja Lauku mehanizācijas fakultātē. Kad mācības tuvojās beigām, sapratām, ka tikt pie dzīvokļa Rīgā mums nav izredžu pat ne tuvākajā desmitgadē. Tāpēc pieņēmām piedāvājumu pārcelties uz Neretas pusi. Sākumā strādājām kolhozā Pilskalnē, bet pēc tam Neretā. Tā ka te nodzīvots jau tik ilgi, jūtos kā neretiete. Atgriezties Rīgā pat neesmu domājusi, — stāsta Anna Ērgle.
Kādu laiku Annas kundze strādājusi kolhozā, bet visilgāk pagasta padomē par sekretāri un vēlāk bāriņtiesā (kādreizējā pagasttiesa — aut.) — kopā teju 30 gadu. Viņas pienākums bija arī laulību, bērnu dzimšanas un mūžībā aizgājušo cilvēku reģistrēšana. Tā kā viņa bijusi lieciniece daudzu neretiešu svarīgākajiem dzīves mirkļiem. Vadot laulību ceremonijas, gadījušies arī kuriozi.
— Reiz pirms vienām kāzām pazuda līgavainis. Ar kolēģēm bijām izmisumā, jo visi dokumenti jau sagatavoti, trūka vien jauno parakstu. Braucām meklēt, un viss beidzās laimīgi. Citā reizē vedēji bija sastrīdējušies, tāpēc arī pārējie kāzinieki neieradās laikus. Manā praksē gan nav bijis gadījuma, kad viens no laulājamajiem būtu pateicis “nē”, — stāsta neretiete.
Gaida mazmeitas
Istabā redzamā vietā novietota Annas un Jāņa kāzu fotogrāfija, kas uzņemta 1966. gadā. Viņiem bijušas studentu kāzas. Drīz vien pāris svinēs zelta kāzas, kas jaunībā šķitis kaut kas ļoti tāls un neiespējams. Jubilāre piekrīt, ka gandrīz pusgadsimts kopā nodzīvots, visticamāk, tāpēc, ka satikts īstais cilvēks. Ģimenē izaudzināti trīs dēli.
Tā kā pašiem bijuši dēli vien, jubilārei vedeklas ir kā meitas un ar nepacietību gaidījusi mazmeitas. Tagad viņas dzimtā “sit pušu” zēnus, jo no sešiem mazbērniem četras ir meitenes. Turklāt iznācis tā, ka mazbērnu pulks papildinājies divos posmos — pirmie trīs dzimuši ar mazu vecuma starpību un jaunākie trīs arī. Bērni ar ģimenēm “izkaisīti” Latvijā — dzīvo Rīgā, Cēsīs un Lielvārdē. Vasarās gan ir vecvecāku laiks pieskatīt jaunāko paaudzi. Kad rudenī jāatgriežas mājās, dažam birst asaras.
Ar stipru vārdu
Anna Ērgle dzīvo ielā ar skaistu nosaukumu — Saules iela. Vai saulīte viņus vairāk lutina? Saimniece smaidot teic, ka tā viņiem spīd tikpat daudz, cik pārējiem. Iela ielīkumojusi vienā Neretas malā, un mājas rindojas cieši līdzās. Annas kundze teic, ka visi kaimiņi sadzīvo draudzīgi un cits citam palīdz. Ja jau iepriekš Neretā nebūtu bijis Jāņu ielas, tad šo varētu tā nodēvēt, jo šī latviskā vārda īpašnieku Saules ielā ir krietns pulciņš.
Arī jubilārei stiprs vārds, kas simbolizē latviešu saimnieci. Pašai savs vārds ne īpaši patika. Bērnībā viņu biežāk dēvējuši par Anneli, tāpēc jocīgi bijis pēc gadiem dzirdēt — Anna.
— Kopš vairs nestrādāju, lielākā daļa laika paiet mājas darbos. Vīru gan vēl pierunāja pastrādāt. Ar kaimiņienēm reiz spriedām — kā tas var būt: agrāk gājām darbā, bija ģimenes rūpes, turējām lopus, kopām dārzu un visu varējām pagūt? Tagad gan laika daudz kam pietrūkst! Laikam “apgriezienu” paliek mazāk, bet varbūt laiks ātrāk skrien. Savulaik taču mums pāris kilometru no Neretas bija sava zemnieku saimniecība ar lopu fermu. Bijām apņēmības pilni, ka strādāsim un viss būs, bet iznāca citādi. Tagad esam laimīgi, ka visu laikus likvidējām, — atzīst Anna Ērgle.
Ar adāmadatām
pie televizora
Tiekoties viņa atvainojas, ka citkārt sagaidītu ar pīrādziņiem, bet jāsteidz tikt galā ar rudens ražu. Toties piedāvā nogaršot viņas gatavoto plūmju ievārījumu ar banāniem. Gards, un tas ir arī mazbērnu iecienītākais. Gatavot viņai patīk, bet mīļākais vaļasprieks neretietei ir adīšana. Kā sēdēsi pie televizora dīkā? Adīts ir daudz, un tagad arī mazbērniem ir savas vajadzības. Tāpēc vecmāmiņai jāseko līdzi modes tendencēm. Liela puķkope Annas kundze neesot, jo viņai trūkstot “zaļo pirkstiņu”. Tāpēc par puķēm vairāk gādā vedeklas.
Apaļās jubilejas neretiete īpaši negaida un tām negatavojas, bet bērni mudina šoreiz to atzīmēt īpašāk. Tad nu visi kopā satiksies, vien jācer, ka salnas nebūs “nokodušas” visu rudens skaistumu. ◆
