Valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” Mēmeles filiāles iemītnieki tikās ar motokluba “Rambas R” sportistiem no Jelgavas. Viņu vidū ir arī mūspuses motokrosisti. Sportistus uzaicināja “Mēmeles” vadība, lai dažādotu iemītnieku ikdienu un viņus vairāk integrētu sabiedrībā.
Izmanto mājvārdu
Klubu nodibinājis bijušais sunākstietis Eduards Macānovs, kurš tagad dzīvo Jelgavā, un tā nosaukums radies no mājvārda “Rambas” Ozolnieku novada Cenu pagastā. Mājas saimnieks Raivis Krastiņš kluba “dislokācijas” vietā, treniņtrasē, daudz strādā savā brīvajā laikā. Biedrība darbojas ilgāk kā sešus gadus.
Kluba dalībnieks Jegors Lukjaņins ir no Taurkalnes, un par viņa darbu un aizraušanos “Staburags” jau ir rakstījis pagājušajā gadā garākā intervijā. Viņš klubā darbojas apmēram divus gadus. “Mēmelē” bija ieradušies arī motobraucēji Viesturs Kaktabuls, Renārs Gosts un Modris Nonbergs. Pavisam klubā ir ap 30 braucēju no Jelgavas, Iecavas, Bauskas, Ogres, Siguldas un citurienes.
Sportisti brauc ar “Kawasaki”, “KTM”, “Honda”, “Suzuki” un citu marku motocikliem. “Neesam profesionāli sportisti, bet amatieru klubs. Ikdienā strādājam katrs savā darbavietā, bet lielāko brīvā laika daļu pavadām ar līdzīgi domājošajiem, izbaudot braukšanu ar motociklu un piedaloties sacensībās,” stāsta Eduards Macānovs. “Piedalāmies sacensībās Latvijā, arī Lietuvā un Igaunijā. Tās ir gan amatiersacensības, gan nopietnākas sacīkstes motokrosā un enduro. Latvijas komandu kausa izcīņā sacenšas vairāk nekā 30 klubu, un “Rambas R” pēc četriem posmiem pašlaik ir piektajā vietā. Savukārt amatiersacensībās Latvijā esam otrajā vietā. Šogad abu mērogu sacensībām vēl ir vairāki posmi, un daudz kas var mainīties.”
Nerunā “r”, bet jau brauc
Motociklistiem līdzi bija atbraukušas arī sievas un bērni. Inga Macānova kādreiz jaunībā noskatījusies pirmās sacensības un teikusi, ka nekad mūžā ne uz vienām motokrosa sacīkstēm vairs nebrauks, tomēr vēlāk domas mainījusi un kopā ar vīru ir gandrīz vienmēr. “Tas ir aizraujošs, ļoti skaists un dinamisks sportaveids,” viņa saka. “Sievas ir īstās fanes. Dēls Mareks gan ir izvēlējies citu sportaveidu — regbiju. Bieži gadās, ka motosportistu dēli pēc pirmajām neveiksmēm pie motocikla stūres sēsties vairs nevēlas, viņi nodarbojas ar citiem sportaveidiem. Tomēr ir daudz bērnu, kuri vēl nemāk kārtīgi izrunāt burtu “r”, bet jau brauc ar maziem mocīšiem un kvadracikliem.”
Izvairīties no
traumām ir grūti
“Ar motosportu nodarbojos jau kopš mazotnes, vairāk nekā 50 gadu,” saka Viesturs Kaktabuls. “Man patīk ātrums, motocikls, apkārt ir savējo sabiedrība, tas aizrauj, piesaista. Tagad man motobraukšana gan vairāk ir kā fizkultūra, nevis sports, jo vairs nebraucu tik ātri kā jaunībā. Bijušas arī dažādas traumas, esmu pietiekami daudz laika pavadijis traumatologu uzraudzībā, tomēr pēc izveseļošanās atkal gribējies braukt. Šajā sportaveidā pilnībā izvairīties no traumām ir grūti.”
Tas nav arī lēts sportaveids — ne velti motocikli ir aplīmēti ar dažādu firmu reklāmām, nākas ziedot arī daudz pašu līdzekļu.
Motosportisti “Mēmeles” klientiem un darbiniekiem stāstīja par savu aizraušanos, demonstrēja braukšanas prasmi un arī izvizināja drosmīgākos klientus. ◆