Cik ilgi esam gaidījuši Nacionālo bibliotēku? Varētu teikt — nepilnu gadsimtu, kopš Latvijas valsts dibināšanas. Pirmās idejas par to radās pagājušā gadsimta otrajā desmitgadē. Astoņdesmitajos gados pieņēma lēmumu par būves vietu. Pirmās Gunāra Birkerta skices tapa
1989. gadā. Oficiāli Gaismas pili atklāja 29. augustā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas dibināšanas 95. gadadienā.
Iebraucot Rīgā, dzelzceļa stacijā pirmos ieraudzīju stendus, kur ikviens varēja izpildīt kartīti, pastāstot, ko katra dzīvē nozīmē bibliotēka. Kāda kundze rakstījusi tā: “Mana bibliotēka ir mans avots gandrīz visam tam, ko izdevies uzzināt astoņos gadu desmitos.” Studentam tā bijusi diplomdarba tapšanas vieta, kādam citam — lepnums, vēl kādam jauks draugs, ko gribas apciemot. Mums visiem kopā tā ir tautas garamantu glabātava. Vieta, kur drošībā būs dārgākais, kas mums, latviešiem, ir.
Pirms Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas oficiālās atklāšanas tajā norisinājās Novadu diena. Ļaudis no visiem Latvijas vēsturiskajiem novadiem rādīja savas prasmes visdažādākajās tautas mākslās. Katram novadam bija atvēlēts viens stāvs, kurā prezentēja labāko, interesantāko, vērtīgāko. Neretas un Jaunjelgavas novads rādīja, ar ko lepojas Sēlijā.
Izmantoju iespēju doties ekskursijā pa jauno ēku gides vadībā un ielūkoties vietās, kur ikdienā apmeklētāji neiekļūs. Pirmais, ko ierauga ikviens apmeklētājs, ieejot Gaismas pilī, ir grāmatas — Tautas grāmatu plaukts ar iedzīvotāju dāvinātajiem izdevumiem. Kopumā ir vieta 20 tūkstošiem eksemplāru, pašreiz divi stāvi ir nepilni, un augšējos stāvos novietotas bibliotēkas grāmatas. Ātrijs — iekšpagalms — ar tam raksturīgo stikla pārsegumu rada plašuma izjūtu. Sadziedāšanās laikā īpaši varēja baudīt ātrija radītās priekšrocības, kas ļāva skaņai un gaismai brīvi pārvietoties telpā. Gide Zane Zvaigzne stāsta, ka šī ir arhitekta Gunāra Birkerta 20. projektētā bibliotēka un tieši šajā ēkā grāmata celta godā. Iepriekšējās telpās grāmatu krātuve bija pagrabā, bet šajā mājā tās ir augšējos stāvos.
Gide ieved arī Latvijas izdevumu obligātā eksemplāra krātuvē. Te ir visas Latvijas grāmatas, žurnāli, kas iznākuši no izdevējdarbības pirmsākumiem līdz pat mūsdienām. Obligātais eksemplārs Latvijā dibināts 1588. gadā. Tajā laikā Rīgas rāte nolēma vienu eksemplāru glabāt Rīgas pilsētas bibliotēkā, tad arī sākās krāšana. 1919. gadā pieņēma jaunu likumu, kas paredzēja, ka izdevējiem valstij jādod 50 eksemplāru no grāmatām un 20 no citiem iespieddarbiem. Gadu gaitā šis skaits ir mainīts, šobrīd ir jādod septiņi eksemplāri. Pirms nonākt savā vietā jaunās ēkas krātuvē, visi izdevumi, kas iespiesti līdz 2000. gadam, tika dezinficēti īpašā gāzes kamerā.
Mezonīnstāvā ir Uzziņu un informācijas centrs, tam līdzās vitrīnā novietots 1888. gada izdevuma “Terra Mariana. 1186 —1888” faksimils. To dāvināja pāvestam Leo XIII 1888. gadā, viņa 50 gadu valdīšanas gadadienā. Oriģināls glabājas Vatikāna bibliotēkā, bet te aplūkojams faksimila izdevums oriģinālā izmērā. Līdzās esošajā Jāņa Pāvila II vārdā nosauktajā lasītavā var aplūkot un palasīt mazo faksimilizdevumu. Lasītava pāvesta vārdu ieguvusi, pateicoties šim izdevumam, jo 27. aprīlī, kad Romā notika Jāņa Pāvila II kanonizācija, Rīgā norisinājās albuma “Terra Mariana” atvēršana. ◆
