“Zobārstes Dairas Leidumas pacients biju vairāk nekā 20 gadu, taču tagad viņa ir pārcēlusies uz Salacgrīvu. Vai varu dabūt zobārstniecības ambulatoro karti?” redakcijai jautā Andrejs no Aizkraukles.
“Satiku zobārstes medicīnas māsu un jautāju: kā es varu dabūt kartīti? Viņa strikti atbildēja, ka nekā, pagriezās un aizgāja. Tas mani aizskāra. Zinu, ka viņa kartītes citiem esot iedevusi — iespējams, draugiem un paziņām. Kartītēs taču ir ne tikai zobu ārstēšanas vēsture, bet arī personas dati un mājas adrese. Kāpēc nevarēja pie privātprakses durvīm novietot informāciju, kā kartītes var saņemt?”
Zobārste Daira Leiduma jūnija sākumā atvēra privātpraksi savā dzimtajā pusē Salacgrīvā. Viņa skaidro, ka Ministru kabineta noteikumi paredz — zobārstniecības praksēm jānodrošina piekļuve cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Aizkrauklē viņas zobārstniecības prakse bija trešajā stāvā, lifta tur nav, bet Salacgrīvā viņai piedāvātas telpas pirmajā stāvā pilsētas centrā. “Pacienti jau martā zināja, ka pārcelšos, no viņiem to neslēpu,” stāsta Daira Leiduma. “Kas vēlējās, kartīti saņēma. Pārējās ir iesaiņotas lielos maisos, man ir vairāki tūkstoši šādu kartīšu. Tās paredzēts iznīcināt. Atšķirībā no dažādām slimībām, kad ārstiem ir svarīgi uzzināt iepriekšējo slimības gaitu, ārstēšanas procesu, zobārstniecībā ir citādi — apskatē es izvērtēju situāciju, zobu ārstēšanas vēsturi man nav nepieciešams zināt. Es nepriecātos, ja pacienti pie manis nāktu ar citu zobārstu iekārtotām ambulatorajām kartēm, tās visas taču kaut kur ir arī jāglabā. Andreja ambulatoro karti varētu sameklēt, ja zinātu viņa uzvārdu.”
Vai ārstam ir tiesības iznīcināt medicīniskās kartes vai arī tās ir jāatdod pacientiem? Kāda ir kārtība? Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Agnese Gusarova skaidro: “Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi nr. 265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība” paredz, ka zobārstniecības pacienta ambulatorā karte ir jāglabā arhīvā desmit gadu pēc pēdējā ieraksta veikšanas, savukārt akūtās palīdzības zobārstniecības pacienta ambulatorā karte un profesionālās zobu higiēnas zobārstniecības pacienta ambulatorā karte — piecus gadus pēc pēdējā ieraksta veikšanas. Zobārstei ir jānodod pacienta ambulatorās kartes kādā no Latvijas valsts arhīviem. Ja poliklīnikā, kurā ir zobārstes prakse, ir izveidots dokumentu arhīvs, pacientu ambulatorās kartes var glabāt arī tur. Tas nozīmē, ka zobārstam nav tiesību iznīcināt pacientu medicīniskās kartes. Saskaņā ar Pacienta tiesību likumu pacientam ir tiesības iepazīt savus medicīniskos dokumentus. Atbilstoši šī likuma 9. pantam pacientam ir tiesības pieprasīt un saņemt izrakstus, norakstus un kopijas atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātajam cenrādim, izņemot Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto. Izraksti, noraksti un kopijas pacientam jāizsniedz triju darbdienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.” Tātad saskaņā ar normatīvajiem aktiem pacients var saņemt informāciju par savu zobu ārstēšanu. Šajā gadījumā katram pašam būtu jāsazinās ar zobārsti, viņas privātprakses tālruni var atrast interneta vietnē Google, ievadot ārstes vārdu un uzvārdu, vai arī www.1188.lv, sadaļā “Uzņēmumi”. ”
