Līgums ar liktenīgām sekām

Vidējais cilvēka mūža ilgums ir 75 gadi. Tieši tikpat gadu rīt apritēs kādam dokumentam. To Maskavā parakstīja PSRS ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops. Parakstīja savstarpēju neuzbrukšanas līgumu, vienlaikus slepenajos protokolos sadalot ietekmes sfēras Eiropā un ar pāris skribelējumiem uz papīra vienā mirklī izlemjot miljoniem cilvēku likteni nākamajiem gadu desmitiem. Šī vienošanās paredzēja sadalīt PSRS un Vācijas intereses attiecībā uz Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju un vēlāk kalpoja par ieganstu Otrajam pasaules karam.
Senais līgums zaudējis spēku un vietā stājušies un stāsies jauni. Šoreiz no nesenās vēstures dienas gaismā celta pirms 17 gadiem slēgtā vienošanās starp Ziemeļatlantijas līguma organizāciju jeb NATO un Krieviju. Boriss Jeļcins un 16 NATO valstu līderu sprieda un lēma par armijas bāzu neveidošanu Baltijas valstīs. Šis laiks noslēdza Krievijas karaspēka daļu izvešanu no Latvijas. Šim vēsturiskajam notikumam šogad aprit
20 gadu, bet toreiz aizsāka Latvijas ceļu uz iestāšanos NATO.
Vienošanos par bāzu neizvietošanu Baltijā savas nesenās trešās vizītes laikā Latvijā uzsvēra par Eiropas policisti sauktā Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa, līdzīgi kā tautieši — 75% vāciešu, neatbalsta lielāku NATO militāro formējumu izvietošanu Baltijas valstīs vai Polijā. Pret šādu drošības garantu galu galā esam arī mēs paši. Kārļa Gedrovica 30. aprīlī  portālā ‘‘Mana balss’’ aizsāktajā parakstu vākšanā par NATO bāzu izvietošanu Latvijā no nepieciešamajiem 10 tūkstošiem parakstu savākti vien 703. Vairākuma arguments ir viens — lai vēl vairāk nesaspīlētu jau tā saspringtās attiecības ar Krieviju. Šāda “dūru vicināšana” kaimiņa priekšā no pašlaik gaisā virmojošajām kara draudu dzirkstelēm uzpūstu uguni. To, vai arī šoreiz vienošanās nesatur kādus slepenos dokumentus ar atļaujām Krievijai atjaunot iepriekšējās ietekmes sfēras Austrumeiropā, pagaidām var tikai minēt.
Tikmēr Krievija nedomā pārtraukt agresiju Ukrainā, gandrīz 10 reižu lielākā valstī kā Latvija. Rīgas ielās jau parādās pašdibinātās Doņeckas tautas republikas simboli, un ik uz soļa pavīd okupantus iezīmējošās brūni melnās Georga lentas. Latvija atkal kā pirms 75 gadiem pamazām tiek ievilkta starp diviem nesaudzīgiem dzirnakmeņiem. Pēc pēdējā maluma mēs vēl joprojām neesam īsti atguvušies. Par NATO austrumu flanga nostiprināšanu jeb, kā šie akmeņi kustēsies turpmāk, lems septembra samitā Velsā.