Pagājuši 25. gadi, kopš vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās, lai veidotu 600 kilometru garu cilvēku ķēdi trijās Baltijas valstīs, savienojot Tallinu, Rīgu un Viļņu. Dzīvais ceļš bija apliecinājums spēcīgajai gribai pēc savas — brīvas un neatkarīgas — valsts.
“Baltijas padome un Latvijas Tautas fronte aicina 23. augustā pulksten 18.30 uz akciju “Baltijas ceļš”, kuras mērķis izveidot cilvēku ķēdi, kas savienotu visu triju Baltijas valstu galvaspilsētas. Stučkas rajona palīdzība šīs akcijas veikšanai vajadzīga pie Cēsīm. Mūsu rajonam atvēlēta vieta starp Līgatni un Ieriķiem. Ķēdes izveidošanai Cēsu rajonā nepieciešami 30 tūkstoši cilvēku, tādēļ visus, kas ar savu klātbūtni vēlas izteikt savu attieksmi pret Molotova — Ribentropa paktu, aicinām atlikt malā savus neatliekamos darbus un doties uz Cēsīm. Stučkas iedzīvotājiem izbraukšana 23. augustā pulksten 16 no kinoteātra “Stars”,” šāds teksts pirms ceturtdaļgadsimta, 1989. gada 19. augustā, bija laikraksta “Staburags” pirmajā lappusē. Nākamajos numuros atspoguļota akcijas norises gaita, Latvijas Tautas frontes aicinājumi, pārdomas.
Simboliskajā akcijā, kurā nebija vietas vardarbībai un kas tomēr bija viena no emocionāli spēcīgākajām tautas gribas izpausmēm, piedalījās vairāk nekā miljons cilvēku. Tā bija nepieredzēta gan katras tautas, gan triju Baltijas valstu garīgā vienotība.
Visā Latvijā šajās dienās notiek dažādi “Baltijas ceļa” atceres pasākumi, arī Aizkrauklē rīt, 23. augustā, pulksten 15 pilsētas centrālajā laukumā pieminēs šo dienu, atkal sadodoties rokās.
