Mūsu valsts vēstures lappusēs netrūkst
nedz pārdzīvojumu, nedz grūtību un neiedomājamu zaudējumu. Taču
līdzās tiem vienmēr ir arī cerība, pārliecība un nesatricināma
ticība 1918.gada 18.novembrī dibinātajai Latvijas valstij. Tās caurvij
drosme un spēks, kas Latvijas tautai izšķirīgos brīžos ļāvis radīt,
veidot, atgūt, nosargāt un vienmēr pastāvēt par svētāko – savu
valsti.
Pārlasot 1991.gada 21.augusta Augstākās
Padomes sēdes stenogrammu, jūs tajā neatradīsiet svinīgus uzsaukumus
vai krāšņas apsveikuma runas. Tām nebija ne laika, ne vietas. Likums
„Par Latvijas Republikas valstisko statusu” bija jāpieņem bez kavēšanās.
Tagad vai nekad. Doma laukumā esošo tanku rūkoņa, tiem tuvojoties tagadējam
Saeimas namam, bija dzirdama arī Sēžu zālē.
1991.gada 21.augustā pieņemtais likums
ir ne vien politiskas, bet arī cilvēcīgas atbildības un drosmes apliecinājums.
Tā vēsturiskā nozīme ir nepārvērtējama – līdz ar simbolisko vecās
iekārtas krišanu un Latvijas Republikas starptautisku atzīšanu beidzās
pārejas periods uz pilnīgu valstiskās neatkarības atjaunošanu. 21.augusts
Latvijai atnesa faktisko valsts neatkarību, atjaunojot 1918.gada 18.novembrī
dibināto, okupācijas laikā mūsu sirdīs glabāto, barikādēs plecu
pie pleca nosargāto Latvijas valsti.
Kopš tā laika mēs esam drošu skatu
raudzījušies nākotnē. Esam konsekventi veidojuši savu un savas valsts
nākotni. Esam atgriezušies Rietumeiropas ģeopolitiskajā telpā. Esam
nostiprinājuši savu politisko, ekonomisko un militāro drošību kā
pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts.
Kopš tā laika ir izaugusi jauna brīvas
Latvijas paaudze. Pirmā, kurai bijis lemts piedzimt, dots iesakņoties
un ļauts turpināties brīvā un neatkarīgā Latvijā. Pirmā no neskaitāmām,
kuras caur savu darbu un ikdienu, saviem lēmumiem un pārliecību veidos
Latvijas nākotni. Kurām tāpat kā līdz šim būs nepieciešama drosme
izšķirīgos brīžos pieņemt nozīmīgus lēmumus.
1991.gada 21.augusts, diena, kurā svinam
mūsu valsts faktisko neatkarības atgūšanu, ir apliecinājums Latvijas
tautas drosmei, spēkam un pārliecībai par savu valsti. Tas ir mantojums,
ko ar lepnumu nodot nākamajām paaudzēm. Kā saknes, no jauna dzītas
dzimtajā zemē, tas dod spēku augt un zaļot mūsu tautai un mūsu valstij.
Svinēsim šo svētku dienu un godināsim
mūsu Latviju!
