Tūrisma sezona pamazām tuvojas noslēgumam. Kāda tā bijusi attālākajiem Aizkraukles reģiona šīs jomas pakalpojumu sniedzējiem, var spriest arī pēc Mazzalves pagasta “Zemturu” saimnieces Agrītes Kanopas stāstītā.
Uz laivu piestātni ejam pa balto sinepju, auzu un griķu lauku. Daļu šo augu bioloģiskajā saimniecībā audzējot zaļmēslojumam. Nonākam pie upes. Ūdens tik dzidrs, ka arī dziļākajā vietā, kur saimniecei esot pāri galvai, varot saskatīt upes gultni. Lietuvas pusē, kur upe met līkumu, bagātīgi saaugušas ūdensrozes. Šogad līdzās atpūtas vietai izkoptajā mežā pamanīti augam vairāku aizsargājamu sugu augi, piemēram, skalbes. Acīgākie apkārtnē atradīs arī vienu otru garšaugu — raudeni, lupstāju, maurloku, citronmelisu, kā arī indīgo segliņu un čūskogu. “Idille, tāds klusums, ideāla vieta atpūtai!” tā atpūtnieki šo vietu slavējuši.
Upe tīri izpļauta
“Zemturu” saimnieki pirms sešiem gadiem, piedaloties tūrisma veicināšanas pierobežā projektā, Mēmeles krastā izveidoja laivu piestātni. Interesentu laivotāju vidū bijis daudz gan no Latvijas, gan Lietuvas. Tā laika entuziasms noplacis līdz ar pamazām aizaugošo rāmi plūstošo Mēmeli. Šogad izveidotajā piestātnē apmetušās vien pāris laivinieku grupu. Māju saimniece teic — braucēji ir turīgi cilvēki, jo gan laivas, gan brauciens nav lēts. Iespējams, ar laiku vietējie piedzīvojumi apnīk, un viņi meklē jaunus ārzemēs.
Vasarā, īpaši tādās sausās kā šī, ūdenslīmenis upē samazinās, un vietām ūdenszāles saaug tik biezas, ka cauri tām var tikt ar grūtībām. Savā teritorijā māju saimnieki upi izpļāvuši, tāpēc te var arī makšķerēt, nebaidoties ūdenszālēs pazaudēt āķi. Augšup un lejup pa straumi nav darīts nekas. Kādas laivotājas komentārs lieliski raksturo situāciju: “Kā pa zaļu pļavu. Laiva jāvelk, jāstumj. Atpūtas vietā smags darbs.” Nesen kāds vīrs pieteicies atvest uz “Zemturiem” bērnu grupu. Teiktais par zemo ūdenslīmeni viņam paticis. Par stāsta otro daļu viņš diez vai būs priecīgs.
Par mizām pārskatu nerakstīs
Tiem, kuri tomēr iegriežas šajā pusē, atpūtu nodrošina liela nojume, ugunskura un telšu vieta. Samaksu no tūristiem prasa vien tad, ja viņi vēlas nakšņot. Visi pārējie pakalpojumi ir bezmaksas. Tāpēc saimniece atzīst, ka šāda blakusnodarbe laikā, kad pašas, dēla un vīra rokas nepieciešamas lauku darbos, lielu prieku nerada. Arī pie tūrisma pakalpojuma reklāms līdz šim nav strādāts. Papildu samaksu varētu iekasēt par zemes izmantošanu, transportējot laivu 300 metru no lielā ceļa līdz upei. Lai to darītu, zemnieku saimniecības reģistrācijas apliecībā vajadzētu iekļaut pakalpojumu “lauku tūrisms”.
“Zemturi” kā bioloģiskā saimniecība būtu lieliska ekoloģiski tīras pārtikas piegādātāja, tajā skaitā arī sniedzot ēdināšanas pakalpojumus tūristiem. Pieredzes apmaiņas brauciens uz līdzīgu saimniecību Cēsu pusē šādu ideju lika noraidīt, redzot, ko nozīmē ēdināšanas pakalpojums realitātē, kad par katru nieku, pat kartupeļu mizām, nepieciešams sniegt pārskatu.
Tāpēc pašlaik saimniecības uzturēšanai pilnībā pietiek ar vīra darbu sociālās aprūpes centrā “Mēmele” un 43 hektāros izaudzēto, jaunlopiem, pienu, vistām. Putni ir tik aktīvi perētāji, ka cāļus te var sastapt ik uz soļa.Viņu skaitu “regulējot” gan dabīgie ienaidnieki — lielākoties vanagi. Graudaugu raža šogad ir laba, jādomā, kur visu sabērt. Šajās dienās saimniecības lopu saimi papildinās sivēni no kādas bioloģiskās saimniecības.
