Piemiņas vieta ir ne tikai veltījums kāda notikuma atcerei, bet arī apliecinājums, cik ilga ir mūsu atmiņa. Arī Kokneses 1905. gada iela ir apliecinājums vēsturiskai atmiņai.
Pāri dzelzceļam šosejas labajā pusē Bebru virzienā ir piemiņas akmens deviņiem 1905. gadā nošautajiem revolucionāriem. Taču pavisam nesen ir atjaunota kādreiz Tamaņa kunga veidotā piemiņas vieta netālu no Bormaņiem, ceļa kreisajā pusē. — Jau pavasarī izcirtām krūmus un kokus, jo šī vieta bija ļoti aizaugusi, — stāsta Kokneses komunālās nodaļas vadītāja Benita Peciņa. — Vēlāk arī sastādījām puķes.
Kāda vietējā iedzīvotāja stāsta, ka vēl nesen aiz šīs vietas auguši divi ozoli, kuros 1905. gadā tika pakārti četri vīri. Savulaik trīs uzvārdi — Skudra, Zapravskis, Ošiņš — un viens nezināms bija metāla burtiem iestiprināti tagad tukšajās plāksnītēs. Spriežot pēc uzvārdiem, viņi varētu būt no Vietalvas puses. Radinieki viņus apglabājuši savos kapos.
Kā liecina vēstures avoti un arī Ratnicēnu bibliotēkā atrodamās aculiecinieku atmiņas, 1905. gadā nemierīgi bija ne tikai Rīgā, bet arī Kokneses pusē — muižas pilī bija ieslodzīti revolucionāru sagūstītie apkārtnes muižnieki. ◆
