Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ saasinās situācija cūkkopības nozarē un valstī kopumā. Lai nodrošinātos pret slimības izplatību, Ministru kabinets 12. augustā apstiprināja ārkārtējās situācijas teritorijas paplašināšanu, ietverot tajā arī Kokneses, Pļaviņu novadu, kā arī Jaunjelgavas novada Seces, Staburaga un Sunākstes pagastu.
Jācīnās pat ar mušām
Pēc tam, kad Eiropas Savienības pārstāvji personīgi iepazina ĀCM visapdraudētākās teritorijas Latvijas austrumos, izvērtējot infekcijas potenciālos izplatības draudus, pieņemts lēmums ārkārtējās situācijas teritoriju paplašināt, iekļaujot tajā arī Jaunjelgavas novada pagastu teritoriju.
Ko ietver vārdi “ārkārtējās situācijas teritorija”? Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Austrumzemgales pārvaldes vadītāja Dace Lazdāne skaidro, ka tas, pirmkārt, nozīmē bioloģiskās drošības pasākumus. Tos sīki izskaidro Ministru kabineta noteikumi nr. 621. Galvenais tajos — nepiederošām personām ieeja cūku novietnē ir aizliegta, pie visām ieejām novietnē ir jābūt novietotiem dezopaklājiem, jāievēro higiēnas pasākumi — apavu, roku dezinfekcija. Apģērbu un apavus, ar kuriem darbojas dzīvnieku novietnēs, nedrīkst izmantot ārpus tām.
Pārvaldes vadītāja atgādina medniekiem — neizbarot cūkām medījumu apstrādes pārpalikumus. Virtuvē radušos pārtikas atkritumus var izbarot, ja vien tie pusstundu karsēti vismaz 70 grādu temperatūrā. Cūkām nedrīkst dot svaigu zāli, zaļo masu, arī pagalmos pļautu zāli, termiski neapstrādātus kartupeļus, īpaši, ja cūku novietne ir tuvu mežam vai ir iespējams, ka laukā, kurā pļauj zāli, ir bijušas mežacūkas. Svarīga ir ne tikai žurku, peļu un citu grauzēju, bet arī mušu un citu lidojošu insektu apkarošana. Pēc iespējas jāsamazina mājas kaķu un suņu kontakts ar mājas cūkām, savvaļas putniem un dzīvniekiem, jāaizmirst par cūku turēšanu āra aplokos.
Labāk vecos graudus
Tiem, kuri izvēlas doties uz mežu, jāatceras, ka atgriežoties jānomaina un jāmazgā apavi un drēbes, kā arī automašīnu riepas vai velosipēda riteņi. Dace Lazdāne uzrunā arī graudaugu audzētājus, īpaši ražas novākšanas laikā. Ja lauks ir tuvu mežam vai teritorijā, kurā pārvietojušās mežacūkas, pirms labības novākšanas lūgums, cik iespējams, pārbaudīt lauku un pārlieci-
nāties, ka mežacūkas tajā nav “vie-
sojušās”. Tāpat īpaša uzmanība jāpievērš, novācot ražu no laukiem, kuros tiek audzēti zirņi, kartupeļi, kukurūza. Gadījumos, kad konstatēta mežacūku klātbūtne, cik iespējams, jādezinficē kombainu un citas tehnikas riepas. Graudus šajā situācijā vajadzētu kaltēt, bet šovasar karstuma dēļ tie jau ir par sausu. Tiem, kuri cūku barošanai izmanto graudus, vēlams lietot pagājušā gada vākumu.
Par atrastu nobeigušos mežacūku nekavējoties jāsazinās ar PVD, lai tā darbinieki varētu paņemt paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai. Par jebkādiem cūku saslimšanas gadījumiem, grūsno dzīvnieku abortiem, pēkšņu nobeigšanos nekavējoties jāsazinās ar apkalpojošo veterinārārstu vai Austrumzemgales pārvaldi. Tālruņi jautājumiem, konsultācijām: Dacei Lazdānei — 65235466, 29171598, valsts vecākajam veterinārajam inspektoram Gunāram Rubinam — 29432662. PVD ĀCM “karstais telefons” 20260400 darbojas no pulksten 8 līdz 21.
Pēc termiņa cūkas nokaus
Tiem cūku audzētājiem, kuri cūku novietnēs nespēs izpildīt biodrošības prasības vai realizācijas traucējumu dēļ izvēlēsies cūkas nokaut, noteiktas lielākas kompensācijas. Tās gan varēs saņemt tikai par reģistrētiem dzīvniekiem. Par pieaugušu vaislas dzīvnieku, sivēnmāti vai vaislas kuili pašreizējo 115 eiro vietā maksās 170 eiro. Divreiz lielāka kompensācija noteikta par nobarojamo cūku un vaislas jauncūku — 120 eiro, bet par piena sivēnu — 35 eiro.
Novietnēs, kas tiks izveidotas vai tajās plānos ievest cūkas pēc 2014. gada 31. augusta, un novietnēs, kurās nokaus cūkas, dzīvniekus varēs ievietot tikai tad, ja būs īstenoti biodrošības pasākumi un saņemta PVD atļauja cūku ievešanai.
Noteikumi par biodrošības pasākumiem dzīvnieku turēšanas vietām nosaka — līdz 31. oktobrim tie jāsāk īstenot arī tajās cūku novietnēs, kas nav ārkārtējās situācijas teritorijā.
Noteikts, ka PVD organizēs cūku piespiedu nogalināšanu un iznīcināšanu novietnēs, kurās dzīvnieku īpašnieks noteiktajā termiņā nav īstenojis biodrošības prasības un nodrošinājis dzīvnieku nokaušanu. Šo dzīvnieku īpašnieki par nokautajiem dzīvniekiem kompensāciju nesaņems.
