Piecpadsmitgadīga meitene pošas uz pludmales festivālu. Pirmo reizi mūžā vecāki viņai atļāvuši nebūt mājās pirms pusnakts, bet sirds pašiem nemierīga, jo tur būs arī viņas draugs! Ka tik mūsu bērnam neiznāk kā kaimiņu atvasei: pēc nakts balles nācās stārķi gaidīt!
Platoniskā mīlestība nav modē, un hormonu vētras bieži vien ņem virsroku pār nenobriedušajiem prātiem. Varbūt pusaudzi iespējams sagatavot dažādiem vilinājumiem un pavērsieniem? Jāatceras: bērna dzimumaudzināšana sākas jau brīdī, kad viņš saprātīgi vēro vecāku attiecības, kā arī kad bērns atskārst sava ķermeņa atšķirību no citu cilvēku ķermeņiem.
Dzimumdzīvi sāk agri
Emocionālie vecāku stāsti, pārdzīvojumi par svarīgo vecuma posmu, kad bērns jālaiž “lielajā pasaulē”, ir aktuāli gadu gadiem.
Kāda nevalstiskā organizācija, aptaujājot jauniešus no 11 līdz 18 gadu vecumam, secinājusi, ka dzimumdzīve visbiežāk tiek sākta ļoti agri — trīspadsmit, četrpadsmit gadu vecumā. Lielākoties tāpēc, ka “tā visi dara”, 46% to nebūtu darījuši, bet 82 no 400 respondentiem bijusi dažāda pieredze.
Māmiņas savā trauksmē mēdz dalīties ar kolēģi, frizieri un kaimiņieni. “Kad beidzot nobriest saruna ar pusaudzi, biežāk tas ir monologs,” novērojusi psiholoģe Ērika Gintere. “Mātes bažas jaunietis nesadzird, viņš klusē, piekrīt ar galvas mājieniem vai atbild rupji. Gatavošanās lielajam notikumam parasti pārņem visu jaunā cilvēka personību, jo dzīve taču mutuļo interneta portālos, TV, kinoteātru ekrā-
nos un preses izdevumos. Pirmie piedzīvojumi ir tik kārdinoši, vienalga — ar īstu mīlestību vai muļķīgu pašcieņas zaudēšanu, baudot bez nožēlas.”
Ē. Ginteres praksē atklājušies gadījumi, kad puiši lielās ar iegūto meiteņu skaitu, sader, kurš ar savu šarmu ātrāk iekaros kādu meiteni un tad viegli atkratīsies no viņas ar saukli “mums nekas nesanāks”. Kulmināciju sasniedz jauno vīriešu spriedelējumi par meitenēm, kuras ir vieglāk iegūt, lai apmierinātu savus instinktus. Pazemojoši, ja detaļu apspriešana turpinās sociālajos tīklos.
Kur dzimst prāta
vētra?
Sliktos piemērus der pārrunāt katrā ģimenē. Diskusijas iniciators var būt tēvs, māte, vecākais brālis, krustmāte vai cita tīnīša uzticības persona. Svarīgi, lai ieklausoties uzticas, veido informatīvu drošības barjeru situācijām, kad lēmums jāpieņem pašam. Pamata pamats ir pašcieņa — uzsver psihoterapeite un uzdod retorisku jautājumu: “Vai ir izpratne par to?”
Vecākiem nevajadzētu turēt jaunieti savos žņaugos, bet runāt par mīlestības ķīmiju, palīdzēt izprast pirmās prāta vētras un iemīlēšanās reiboni — par spēcīgajām emocijām, kas nosaka uzvedību, ir atbildīgs atalgojuma centrs smadzenēs, kas izdala dopamīnu un rada intensīvu apmierinājumu. “Seksualitātes vadītājorgāni, kurus daudzveidīgas saites saista ar iekšējo vidi un ārpasauli, ir galvas smadzenēs — organisma “direkcijā”. Smadzeņu piedēklis jeb hipofīze ir nedaudz lielāks par zirni, izvietots smadzeņu apakšpusē, piedalās ķermeņa augšanas procesā un kontrolē arī dzimumdziedzerus. Emocijas veidojas starpsmadzenēs, bet “prāts rodas” galvas smadzeņu puslodēs,” klāsta speciāliste.
Atšķirībā no dzīvniekiem, kurus vada vienīgi instinkts, cilvēks spēj apzināti pieņemt lēmumus, kontrolēt seksuālo vajadzību virzienu un veidu.
Tas ir, kā vadīt
automašīnu
Homo sapiens seksuālo izturēšanos apgūst, bet tā bieži ir pakļauta traucējumiem. Vecāki, apzinoties savu nopietno lomu dzimumaudzināšanā, var iemācīt bērnam mīlēt: izprast pienākuma saistību ar jūtām, veidot pozitīvu attieksmi pret sevi un citiem.
Psihoanalītiķis, sociālpsihologs un filozofs Ērihs Fromms apgalvojis: “Mīlestība ir māksla, cilvēka pozīcija, kas raksturo viņa attieksmi pret visu pasaulē.”
“Lai apgūtu automašīnas vadīšanu, ir jāpārzina auto darbības principi, jāpieliek pūles, uzmanība, lai braukšana būtu droša pašam un neapdraudētu citus. Dažam pietrūkst pacietības to apgūt, iepazīt. Vaina par neveiksmēm tad tiek uzvelta citiem,” salīdzina Ē. Gintere.
Par seksualitāti domā kā zēni, tā meitenes, tikai meiteņu domāšanas pasaule ir radošāka, viņām gribas mīļumu, skaistumu, uzmanību un uzticēšanos. Gan zēnam, gan meitenei ir jāpaskaidro, ka otra cilvēka iepazīšana ir ļoti svarīga, kā veidojamas attiecības, lai tās pāraugtu patiesā mīlestībā. Ir jābūt pārliecinātam par jūtu patiesumu, nevis jākompensē savi kompleksi! Un vēl — ir jāvēro iemīļotās personas dzīve, mērķi, attieksme un rīcība pret līdzcilvēkiem. Tad arī veidosies māksla atšķirt aizraušanos, kaisli, pamatinstinktus no patiesas mīlestības.
“Klausoties meiteņu sajūsmas viļņos par puiša skaisto augumu, spēcīgajiem muskuļiem, tetovējumiem vai lokano mēli, es uzdodu jautājumu: kas saista tavu izredzēto pie tevis, kas tu esi viņa pašreizējā dzīvē?” atklāj speciāliste. ”Zināšanas par sevi un citiem cilvēkiem, viņu emocionālajām vajadzībām vai instinktiem ir attiecību harmonijas priekšnosacījums.
Varbūt nevajag steidzināt attiecību attīstību, bet izvērtēt: vai spēšu otru pilnībā pieņemt, vai ir reāla spēja mainīties? Tad nebūs rūgtas vilšanās un sirdsapziņas pārmetumu.” ◆
