Pagājuši vairāki mēneši, kopš mēs darbojamies bijušās tipogrāfijas “Krauklītis” telpās, kas ir daudz plašākas un ērtākas. Tās nopirkām no bankas. Tomēr visas telpas vēl neizmantojam, tās ir pārāk lielas. Vecās telpas pārdosim vai iznomāsim, ja vien būs pieprasījums, tomēr Aizkrauklē nekustamā īpašuma tirgus situācija nav pārāk spoža.
Aizvadītajā nedēļā tika sasniegts Latvijas karstuma rekords — Ventspilī gaisa temperatūra bija plus 36,7 grādi. Karstums ietekmē arī mūsu darbu, ir grūtāk strādāt. Viskarstākajās dienās strādājošos cenšos iepriecināt ar saldējumu — uzņēmumā strādā vairāk nekā 30 darbinieku. Viņu skaitu pašlaik neplānojam palielināt.
Daudzi meklē veldzi ūdenī, taču šogad Latvijā jau noslīkuši vairāk nekā 90 cilvēku. Satraucoši ir arī statistikas dati par bojāgājušajiem uz autoceļiem — līdz jūlija beigām uz ceļiem gājuši bojā 106 cilvēki, par 17 vairāk nekā pērn tādā pašā laika posmā. Aizliegt peldēties un braukt ar auto nevaram, tā ir katra paša izvēle. Dzīves komforta līmenis pieaug, bet, palielinoties cilvēku labklājībai, aug arī iespējas, un cilvēkiem ir vairāk iespēju riskēt ar veselību un dzīvību. Diemžēl cilvēku domāšanas un atbildības līmenis atpaliek, un daudziem tas joprojām ir ļoti zems, ne vienmēr ir izpratne par iespējamajām sekām. Sliktākais ir tas, ka bieži vien morāli pagrimst jaunieši, un apkārtējiem viņus ir grūti ietekmēt.
Eiropas Savienības jaunās sankcijas, kas ir vērstas pret Krievijas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm, atbalsojas arī Latvijā un citās valstīs. Krievija aizliegusi ievest dārzeņus no Polijas, nopēlusi Latvijas sausā piena un šprotu kvalitāti. Izskanējis viedoklis, ka konstatētā produktu neatbilstība kvalitātes prasībām nav saistāma ar Eiropas Savienības sankcijām, tomēr to ietekmi nevar noliegt, Krievija centīsies darīt visu, lai “atspēlētos”.
Mūsu uzņēmumam ar Krievijas tirgu nav nekādas saistības. Agrāk no Krievijas saņēmām lielāko daļu papīra, bet tagad izmantojam Polijā un citās Eiropas valstīs ražoto papīru, kas ir kvalitatīvāks un lētāks nekā Krievijas, par to ir arī vieglāk norēķināties — Krievijas uzņēmumi pieprasīja priekšapmaksu, bet tagad ir spēkā pēcapmaksa.
Pašlaik gatavojamies skolas laika sākumam — kā parasti, vasara ir karstākais darba laiks. Ražojam burtnīcas, klades un bloknotus gan konkrētiem pasūtītājiem, gan nododam vairumtirgotājiem. Uzņēmuma ražotās produkcijas apjoms arvien palielinās. Tas, ka daudzi produkciju iegādājas pie mums, liecina, ka mūsu darbu novērtē.
Ir jau ierasts, ka daļu pasūtījumu mēs saņemam augustā, pat mēneša beigās, neilgi pirms skolas sākuma. Līdzīgi kā vecāki iepērkas septembra sākumā, arī pašvaldību pārstāvji, atgriezušies no atvaļinājuma, veic pasūtījumus.
Āfrikas cūku mēra izplatība Latvijā un nepieciešamība slimības skartajos rajonos sadedzināt tūkstošiem dzīvnieku satrauc, jo cūkkopība ir svarīga mūsu ekonomikas sastāvdaļa. Cūkas dedzina uz vietas, ir pārvietojamā krematorija, tomēr izskanējis viedoklis, ka Latvijā vajadzētu celt dzīvnieku atkritumu pārstrādes rūpnīcu. Domāju, ka ļaunākajam variantam gatavoties nevajadzētu. Rūpnīcu varētu celt, ja tajā dedzinātu vai citādi pārstrādātu arī dažādus sadzīves atkritumus un ja tā darbotos visu laiku.
Pagājušajā nedēļā sabiedrībā tika diskutēts, vai “Jaunā viļņa” organizatoram Igoram Krutojam Nacionālajā operā vajadzēja atļaut rīkot dzimšanas dienas svinības un vai bija ētiski pieņemt ziedojumu Operai 120 000 eiro apmērā. Tā ir liela summa, un, ja likums to atļauj, kāpēc gan Operas budžetu nepapildināt? Īpaši tādēļ, ka Igors Krutojs ir atzīts estrādes mākslinieks un Latvijai neko sliktu nav nodarījis. Atšķirībā no tiem Krievijas estrādes māksliniekiem, kurus par atbalstu Krimas aneksijai Latvijā neielaida. Tā bija pareiza Latvijas rīcība. Valstij ir jābūt savai skaidrai nostādnei un tā jāpauž. Populāros kultūras darbiniekos cilvēki ieklausās daudz vairāk nekā politiķos. Arī Lietuva ir izveidojusi savu “melno sarakstu”.
Plašsaziņas līdzekļos izskanējis, ka Vācijas kanclerei Angelai Merkelei un Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir kāds slepens plāns, lai noregulētu konfliktu Ukrainā. Neticu, ka tāds ir, visdrīzāk tās ir baumas. Tomēr karadarbība Ukrainā mani satrauc. Arī tas, ka Krievijas agresijas gadījumā Latvijā NATO karaspēks nevarētu ātri reaģēt un aizstāvēt valsti. Latviju var šķērsot dažās stundās, bet cik ātri ierastos NATO spēki? Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Vešņakova teiktais, ka Krievijas agresijas draudi Latvijai nav pamatoti, uzticību nerada. Savulaik viņš mūsu eksprezidentes Vairas Vīķes — Freibergas teikto par Krievijas scenāriju Krimas aneksijai nosauca par murgiem, taču pēc kāda laika Krievija Ukrainas austrumos īstenoja militāru iebrukumu.
Bijusī Valsts kontroliere Inguna Sudraba pretendē premjeres amatam. Iespējams, viņas partija “No sirds Latvijai” arī pārvarēs piecu procentu barjeru un Saeimā kāds partijas pārstāvis iekļūs, taču premjeres amatam viņu neatbalstītu — viņa prot labi kontrolēt, bet diez vai tikpat labi organizētu valdības darbu. Valsti nevar vadīt pēc noteiktas formulas, ir jāpieņem netradicionāli lēmumi. Gaidi Bērziņu tieslietu ministra amatam gan es atbalstītu, jo viņam šajā jomā jau ir pieredze.
Valdība akceptēja ierosinājumu nākamo dienu pēc Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma noteikt par brīvdienu. Uzņēmēji gan to neatbalsta, jo šādas brīvdienas viņiem ļoti dārgi maksā, turklāt mums jau tā ir daudz svētku dienu. Racionālāk būtu Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertu rīkot nevis svētdienā, bet sestdienā, lai pirmdienā visi atpūtušies varētu ierasties darbā. Ja mēs būtu ļoti bagāta valsts, tad gan lieku brīvdienu varētu atļauties.
Tiesa nolēma apķīlāt žurnāla “Ir” izdevēja aktīvus, nodrošinot 22 tūkstošu eiro kompensāciju par goda un cieņas aizskaršanu. Lai gan likums to atļauj, šādu rīcību neatbalstu, jo tiesas procesa iznākums vēl nav zināms. Varbūt prasītājam nemaz nav izredžu tiesas procesā uzvarēt un iegūt šādu summu, taču žurnāla izdošana var tikt apdraudēta. Piekrītu viedoklim, ka tas ir uzskatāms par preses brīvības apdraudējumu.
Nedēļas nogali pavadīju, atpūšoties kopā ar ģimeni. Devos arī makšķerēt Daugavā un izvilku nelielu samu. Šādu zivi reti izdodas noķert. Makšķerēšana pēc saspringtās ikdienas ir labs veids, kā atslēgties no visām problēmām un labi atpūsties.
