Ainārs
no Kokneses
— Neņemot vērā notikumus Rīgā, uzskatu, ka šīs mājas ir drošas un nelaimes pārsvarā notiek iedzīvotāju dēļ, veicot remontdarbus. Par ēkas drošību jāgādā visiem tās iedzīvotājiem, bet bieži vien saimnieku ir daudz, bet atbildīgā neviena. Varu apgalvot, ka neizdarība, piemēram, gadiem neaizlāpīts pilošs jumts, rada bēdīgas sekas jebkuram.
Uldis
Aizkrauklē
— Pats esmu padomjlaikā strādājis būvbrigādē tieši daudzdzīvokļu ēku celtniecībā. Zinot “virtuvi”, man nav vēlmes iegādāties tādā mājā dzīvokli.
Selga Bērziņa,
jaunjelgaviete
— Garantijas, ka nekas slikts ar māju nenotiks, nav. Skatoties uz plaisām ārsienās, māc šaubas, vai lielāka apsaimniekošanas maksa spētu ko līdzēt.
Laimdota
Skrīveros
— Mājā, kurā dzīvoju, Skrīveru institūtā pagaidām nekas slikts nav noticis, tāpēc nav bailēm pamata.
Jekaterina,
aizkraukliete
— Jau 50 gadu dzīvoju Spīdolas ielas mājā, nekas traģisks nav novērots. No augšējiem stāviem uz balkona tecēja ūdens, balkona grīda saplaisāja, bet to ātri salaboja. Caurules gan mājai ir salasītas no tā, kas palika pāri, citas mājas ceļot, un kanalizācijas, ūdensapgādes sistēmu sen bija laiks nomainīt.
Dzintra Kļaviņa,
valliete
— Mans vīrs ir celtnieks un stāstīja, kā mājas tolaik celtas. Griestu paneļu gali atbalstīti vien pret sienu pāris centimetru. Labāk par to nedomāt, citādi uzmācas sliktas domas. ◆
