Zemkopības ministrija vēsta, ka no 2015. gada ieviesīs jaunu maksājumu. Tas pienāksies par klimatam un videi labvēlīgu saimniekošanu un tiek saukts par “zaļināšanas maksājumu”. Jaunais maksājums ir 30% no vienotā platību maksājuma.
Šogad, plānojot ziemāju, kā arī nākamā gada sēju, lauksaimniekiem jāpievērš uzmanība jaunajai ES regulai, kas nosaka — jānodrošina kultūraugu dažādošana, jāizveido vai jāuztur ekoloģiski nozīmīgas platības un jāsaglabā ilggadīgie zālāji. Zaļināšanas maksājumu automātiski saņems bioloģiski saimniekojošas saimniecības. Tie neattieksies uz ilggadīgo stādījumu platībām.
Jaunā regula attieksies uz saimniecībām ar vismaz 10 hektāriem aramzemes. Tām būs jānodrošina, ka aramzemē tiek audzēti vismaz divu veidu kultūraugi un galvenā kultūrauga īpatsvars neaizņem vairāk par 75%. Ja aramzemes ir trīs reizes vairāk, jāaudzē vismaz triju veidu kultūraugi, un galvenā kultūrauga īpatsvars nedrīkst aizņemt vairāk par 75%, bet divu galveno kultūraugu daļa kopā — ne vairāk par 95%. Par kultūraugu uzskatīs atšķirīgas ģintis pēc botāniskās klasifikācijas, tas nozīmē, ka, piemēram, kviešus, rudzus, miežus, rapsi uzskatīs par atšķirīgiem kultūraugiem, turklāt ir noteikts, ka arī ziemājus un vasarājus uzskatīs par atšķirīgiem kultūraugiem.
Saimniecībām, kurās apstrādā vairāk nekā 15 ha aramzemes, 5% no tās būs jāatvēl ekoloģiskas nozīmes platībām. Nedrīkstēs uzart ekoloģiski jutīgos zālājus — ES nozīmes biotopus, piemēram, platības ar slāpekli piesaistošajiem kultūraugiem, sētiem tīrsējā, koku grupas un koku vai krūmu pudurus platībā līdz 0,3 ha, ražošanā neizmantotas laukmalas, dīķus un citas.
Kultūraugu dažādošanas prasību un ekoloģiski nozīmīgu platību prasību nepiemēros saimniecībām, kuru platībās ievērojamu daļu aizņem zālāji. Ekoloģiski nozīmīgu platību izveides prasība neattieksies arī uz tiem, kam vairāk nekā puse aramzemes ir pagastos, kuros meža īpatsvars pārsniedz 50% no kopējās zemes platības. ◆
