Jūlija beigas ir Eiropas Savienības (ES) noteiktais termiņš, līdz kuram lopkopjiem Latvijā vajadzēja izbūvēt vidi saudzējošas mēslu krātuves. Trešdaļa zemnieku, kuru saimniecībām šie noteikumi ir saistoši, krātuves vēl ceļ, plāno to darīt vai izmisumā gaida nākamo gadu, kad pārbaudīs šīs prasības ievērošanu. Aizkraukles reģionā lielākajās saimniecībās krātuves ir izbūvētas, dažās darbi vēl notiek, bet mazās saimniecības naudas trūkuma dēļ to nesteidz darīt.
Galvenais prasības mērķis ir nepieļaut pazemes un virszemes ūdeņu piesārņošanu ar kūtsmēsliem. Soda sankcijas par saimniecības neatbilstību jaunajām prasībām ir līdz pat 1400 eiro, kā arī liegums turpmāk piedalīties Eiropas Savienības projektos saimniecības modernizācijai.
Kūtsmēslu krātuves ir nepieciešamas tajās lopkopības saimniecībās, kurās ir vairāk par pieciem dzīvniekiem īpaši jūtīgajā teritorijā vai vairāk par 10 dzīvniekiem pārējā Latvijas teritorijā.
Iegulda dabas
aizsardzībā
Viena no lielākajām piensaimniecībām Kokneses novadā ir SIA “Bormaņi”. Tajā šajās dienās būvē divas kūtsmēslu krātuves. To pamati likti vēl padomju laikā, bet, lai krātuves atbilstu mūsdienu prasībām, papildus jāveido norobežojoša betona apmale. SIA valdes priekšsēdētājs Jānis Miezītis stāsta, ka vienas krātuves aptuvenā ietilpība divi tūkstoši kubikmetru un tās pietiek kūtij ar 200 govīm. Konstrukcijā iestrādāts slīpums, kas atvieglo darbu, palīdz atdalīt šķidrās un cietās mēslu frakcijas. Virca krājas divās nosēdumakās ārpus krātuves, un tās ir ērti iztukšot.
Līdzīga mēslu krātuve top pie netālu esošās kūts. Vienas būves izmaksas ir ap 100 tūkstošiem eiro, pusi no līdzekļiem devusi ES. Objektā darbus veic SIA “RRKP būve” no Aizkraukles. Jānis Miezītis atzīst, ka šādi būvdarbi nevienai saimniecībai tūlītēju ieguvumu nedod, bet biznesā līdzekļus iegulda peļņas gūšanai, attīstībai. Šoreiz 100 tūkstošu eiro no SIA budžeta ieguldīti dabas aizsardzībā.
Ieguvums ir ērta mēslu pārkraušana, nav jāizved tik bieži kā agrāk, un sakārtotāka ir apkārtējā vide. Saimniecības vadītājs piekrīt nosacījumam atteikt līdzekļu piešķiršanu modernizācijai noteikumu neievērotājiem. Cerēt, ka saimniecība izspruks no pārbaudēm un soda, ir muļķīgi. Tomēr var iebilst dažām ES prasībām, piemēram, ka mēslu krātuvi nedrīkst būvēt pats saviem spēkiem. Tāpēc zemniekiem ar mazu lopu skaitu šāda būve ir nepaceļams smagums, jo ne tikai būvniecības, bet arī projektēšanas izmaksas ir augstas.
“Matus no galvas neplēš”
Inta Butāne no Zalves pagasta zemnieku saimniecības “Pūpoli” audzē gaļas liellopus. 30 dzīvnieku ganāmpulks pārsvarā mitinās uz lauka, bet, pēc ES noteikumiem, arī viņas saimniecībā nepieciešama mēslu krātuve. Pašlaik viņa izlīdzas ar betonēto laukumu pie pagasta daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem piešķirtajām kūtiņām. Interesējusies par jaunas krātuves izmaksām. 33 tūkstoši eiro viņai ir pārāk liela summa.
Arī kāds saimnieks no Bebru pagasta, kurš savu vārdu nevēlas atklāt, stāsta, ka 25 lopu ganāmpulks ir par mazu, lai daļu naudas no piena ražošanas atvēlētu mēslu krātuves būvei. Lai arī līdz prasību izpildei atlikuši vien daži mēneši, saimnieks “matus no galvas neplēš”. Ja būs pārbaudes, piemēros sodu vai neatļaus turpmāk strādāt, iespējams, saimniecību būs spiests likvidēt.
100 govīm par
mazu
Dace Atslena no “Gala Tuņķu” saimniecības Aizkraukles pagastā stāsta, ka mēslu krātuvi izbūvējuši pirms aptuveni desmit gadiem. Arī toreiz ES atbalstīja ar pusi no izmaksām. Gadiem ejot, būve reizi rekonstruēta, palielināts betona sienas augstums. Krātuve būvēta ar slīpumu tās centrā, ir ērta, funkcionāla. Pamazām palielināts govju skaits, tagad tas sasniedzis simtu, un tuvākajos gados plānota kūts rekonstrukcija. Ja šobrīd būtu brīvi līdzekļi, par tiem betonētu mēslu krātuves apkārtni, lai labiekārtotu teritoriju un uzlabotu pārkraušanu.
Valsts vides dienesta Madonas reģionālās pārvaldes vadītājs Jevgeņijs Sobko par mēslu krātuvēm gaļas liellopu ganāmpulkiem teic, ka tās nepieciešamas, ja izveidota lopu novietne. Naudassods tiem, kuri mēslu krātuves nebūvēs, būs vienreizējs, bet tas nenozīmē, ka saimnieku nevarēs sodīt arī citādi, piemēram, par būvju funkciju neatbilstību vides prasībām. ◆
