Sievietes nereti sūkstās, ka grūti sadzīvē ar vīriešiem, kas ir vienīgie, jaunākie vai ļoti vēlu dzemdētie bērni ģimenē, kā arī ja puiku audzinājusi vientuļā māte. Mīlestību jaucot ar lutināšanu, zēns pieņem kā normu, ka mamma visu “pasniedz uz paplātes”, aiz viņa visu vienmēr savāc.
Patriarhāta
astes
“Šī problēma aktuāla ļoti daudzās pasaules valstīs, un tās veidošanos nosaka dažādi faktori,” norāda psihoterapeite Vineta Drāzniece un uzsver, ka vīrišķīgu vīrieti veido sievišķīga sieviete un otrādi. Saprast, kā formējusies sabiedrība, kādi faktori ietekmējuši dažādus procesus, arī to, kā veidojušies tā saucamie “memmesdēliņi”, palīdz atskatīšanās vēsturē. Vairākus gadsimtus sabiedrībā dominēja patriarhāts, un tikai pagājušā gadsimta vidū sieviete sāka cīnīties, lai iegūtu brīvību, pašnoteikšanos. Izveidojās feminisma kustība, kas radīja būtiskas izmaiņas sabiedrībā. “Sieviete daudzviet ir izkonkurējusi vīrieti, piemēram, biznesā, politikā. Tikmēr sievišķība zaudējusi savas pozīcijas, un sievietes ir savas darbības upuri,” konstatē speciāliste.
Pasaule piedzīvo karus, kuros vīrieši tiek izkauti, tautas pārdzīvo represijas. Parasti tieši sievietes ir tās, kuras turpina dzīvot, izdzīvot, salabot un veidot visu no jauna. Arī latviešu sievietes bija ar spēcīgu raksturu, stingru tvērienu, izkomandēja saimi, nereti arī vīru. Vai PSRS laikos sieviete, traktorā un fermā strādājot, varēja būt sievišķīga? Šķiet, ka izpratne par “būt sievietei” un “būt vīrietim” tika apzināti deformēta, nolīdzināta.
“Nozīmīgi, ka skolās un bērnudārzos strādā pārsvarā sievietes. Zēni redz, ka sievietei pieder vara, kuru bieži viņa pauž dažādos veidos, lai panāktu disciplīnu. Ja nav stabila, psiholoģiski vesela ģimene, kur tēvs ir vīrietis un māte sieviete, var izveidoties nepareizi stereotipi, attiecību modelis,” uzskata psihoterapeite.
Pārāk stipra
sieviete?
Nākamais faktors — sievišķības un vīrišķības izpratne Rietumu cilvēkā. “Sievietes maigums, bezpalīdzība, mīlestība spēj vīrieti mainīt, darīt labāku, savukārt vīrietim būtiska ir vēlme aizsargāt, rūpēties, būt noderīgam. Tā ir kā saspēle, kā deja, kur divi partneri viens otru papildina. Vai vīrietim ir vieta blakus spēcīgai sievietei? Vai viņa vīrišķība šādai sievietei ir nepieciešama? Spēcīgā, patstāvīgā taču lieliski pati spēj organizēt, risināt savas dzīves situācijas un to arī demonstrē,” aizdomāties liek psihoterapeite. Reiz sarunā ar kādu klientu V. Drāzniece jautājusi, kā viņš jūtas blakus bezpalīdzīgai sievietei, vai viņu netracina fakts, ka sieviete prasa, lai viņš atrisina daudzas viņas dzīves situācijas. Uz to vīrietis atbildējis: “Tieši otrādi, es jūtos kā kings, jo varu to izdarīt. Es jūtos vajadzīgs!”.
Mātes mēdz būt dažādas, dažas bērna, dēla, klātbūtnē noniecina savu vīru, sakot: “Tu tak neko nevari: ne naudu nopelnīt, ne saimniecībā ko izdarīt, kas tu par vīrieti?” vai arī “Paskaties, kaimiņu Pēteris var, bet tu!?”.
Vai vīrs, dzirdot šādus sievas izteicienus, jutīsies uzmundrināts, atbalstīts, savas dzīvesbiedres cienīts? Vai dēls, dzirdot šādu mātes valodu, arī neapzināti neattiecinās uz sevi, ka viņš kā vīrietis neko nav vērts? Māte savā aklajā mīlestībā un rūpēs appuišo dēlu, daudzas lietas izdara viņa vietā, žēlo, kur tas nav nepieciešams, turklāt neļauj partnerim runāt ar dēlu “vīru valodā”. Šādi māte neļauj zēnam morāli un emocionāli pieaugt, un viņš veidojas par vīrieti, kurš partnerattiecībās būs infantils, nespējīgs uzņemties nedz atbildību,
nedz rūpes par ģimeni.
Vēl būtisks psiholoģisks faktors: ja stiprai sievietei vīrs kā vīrietis nav labs, tad, piedzimstot dēlam, viņa saskata dēlā ideālo vīrieti. Jo viņš māti mīl ar beznosacījuma mīlestību. Bet dēls, šādi augot, paliek bērna lomā visu mūžu. Ja ideālajā gadījumā šāds vīrietis ir izvēlējies un apprecējis sievieti — mammu, partnerattiecības var būt labas. Pretējā gadījumā — ne. ◆
