Ilona Petrovska no Iršu pagasta ir viena no tiem jaunajiem cilvēkiem, kuri iespējas meklē savā dzimtajā pusē, nevis lūkojas svešumā. Šajās dienās viņai zīmīga jubileja — 35 gadi. Tas ir dzīves posms, kad visas iespējas vēl priekšā.
Ilona spriež, ka pasaule vēl nav apceļota, lai pilnībā izlemtu — palikt Iršos vai nē. Vairākas reizes ciemojusies Anglijā, Vācijā, jo abas māsas un draugi dzīvo ārzemēs, tomēr viņu vairāk saista tēva mājas, kas ir dažus kilometrus no pagasta centra. Tajās viņa jūtas vislabāk, ir patiesi piederīga šai vietai. Tomēr, ja būtu iespēja, vairāk apskatītu Latviju.
Pabeigtu abas
skolas
Pēc skolas beigšanas Ilonas sapnis bija apgūt šuvējas profesiju, jo to darīja arī draudzene. Tomēr iznāca tā, ka jauniete iesāka mācīties par agronomi, tad par audēju, bet ne viena, ne otra profesija neieinteresēja.
— Ar tagadējo domāšanu būtu pabeigusi abas skolas, jo visas zināšanas noder. Tomēr katram laikam ir savs liktenis. Ne visi var būt prezidenti vai iegūt augstāko izglītību. Esmu apmierināta ar to, kas man ir, jo, iespējams, man šajā dzīvē ir cita misija. Turklāt esmu tādā vecumā, kad viss vēl ir priekšā. Agrā jaunībā par turpmāko daudz nedomā, un atziņa, ko labāk darīt, nāk ar gadiem, — saka Ilona.
Ilonai ik diena ir kā mācība. Viņa allaž bijusi prasīga pret sevi un paškritiska. Apzinās, ka, labojot savas kļūdas, dzīve kļūs labāka. Visiem viņa iesaka tomēr mācīties no citu kļūdām, jo savējās ir daudz sāpīgākas.
Pietiek ar smaržu vien
Šobrīd jubilāres lielākās rūpes ir par abiem bērniem — četrpadsmitgadīgo meitu un deviņgadīgo dēlu, lai viņi izskolojas un izaug par labiem cilvēkiem. Māmiņa vēlas, lai viņiem būtu vairāk iespēju sevi pilnveidot, lai bērni labāk mācītos. Meita mācās arī mūzikas skolā, kas ir papildu slodze.
— Vēlos, lai bērni izbauda arī bērnību, jo katram posmam cilvēka dzīvē paredzēts kas cits. Ir jāpadraiskojas un arī kāds nedarbs jāpastrādā, bet viss jādara ar apdomu. Tā kā dzīvojam lauku mājās, darba allaž pietiek, bet bērniem atvēlu laiku arī atpūtai un savām nodarbēm, — saka Ilona.
Pati viņa sākusi strādāt agri, darījusi dažādus darbus. Šobrīd viņa strādā SIA “Zemītes” konditorejā. Ilona atzīst, ka jebkurš darbs ir jauna pieredze. Ne par vienu nevar teikt, ka tas ir viegls. Katram sava “garoza”. Pašai allaž garšojuši saldumi, bet, kopš strādā konditorejā, pēc tiem vairs tā nekārojas. Laikam jau pietiek ar smaržu vien. Arī mājās tik bieži negribas neko cept vai īpaši gatavot.
***
Dzimšanas diena Ilonai ir skaistā laikā — vasaras viducī. Kad par to runājam, viņa atzīst, ka īpaši šo dienu negaida un tai negatavojas. Lielu svinību jubilejas reizēs nav bijis. Tomēr tuvinieki un draugi allaž atceras šo datumu, tāpēc svinēšana būs. ◆
