Kad, nespējot nodrošināt nepieciešamos piekļuves apstākļus, nācās slēgt kādu Aizkraukles zobārstniecības privātpraksi, radās interese par to, vai ir sasniedzamas arī citas iestādes, pakalpojumi. Vai cilvēki ar kustību traucējumiem var iekļūt aptiekā, pie ārsta, frizētavā, peldvietā, vai viņi var brīvi pārvietoties ar sabiedrisko transportu?
Otrais stāvs var kļūt sasniedzams
Reizi nedēļā Aizkraukles novada sociālā dienesta ēkā, dienas centrā “Solis”, pulcējas ap desmit pilsētas iedzīvotāju ar īpašām vajadzībām, arī tie, kuri ikdienā pārvietojas ratiņkrēslā. Aizkrauklieši Marina un Vjačeslavs Bivainīši “Solī” ierodas regulāri. Viņi stāsta, ka centra apmeklētāji, vidēji desmit cilvēku (četri no tiem ratiņkrēslos), ir tikai daļa no visiem pilsētas invalīdiem. Citi izvēlas nodarbības jauniešu centrā vai vispār nekur neiet.
Lai arī dalībnieku skaits nav liels, sociālā dienesta telpa šādai kopāsanākšanai ir par mazu. Ja ēkā ierīkotu liftu uz otro stāvu, pavērtos pavisam citas iespējas, piekļuve daudz lielākai platībai. Ināra Gaile, novada sociālā dienesta vadītāja, teic, ka par lifta vai pacēlāja izbūvi ēkā ir spriests, rakstīti projekti, bet rezultāts nav sasniegts. Liftu izbūvēt mājas ārpusē ir dārgi, bet izmantot uz kāpnēm montējamu iekārtu neļauj drošības noteikumi. Tomēr nākamā gada novada budžetā līdzekļus iekārtai, kura būtu gan droša, gan finansiāli izdevīga, plānots ierēķināt.
Aizkraukles novada pašvaldība palīdzību, cik iespējams, sniedz. Piemēram, Artis Svoks, kuram pārvietošanās ratiņkrēslā ir ļoti sarežģīta, gaida domes lēmumu par uzbrauktuves izbūvi pie pirmā stāva dzīvokļa ārsienas. Pašlaik ar pašvaldības atbalstu veikta dzīvokļa pielāgošana Arta vajadzībām, ratiņkrēsla pārvietošanai pielāgota kāpņutelpa, kā arī no sociālās nodrošināšanas budžeta apmaksā aprūpētājas, kas palīdz puiša mātei, pakalpojumu.
Līdzi jāņem
telefons
Vjačeslavs Bivainītis teic, ka ikdienā nav problēmu veikalā iegādāties kādu konkrētu lietu. Atliek vien palūgt kādam no paziņām, lai to izdara. Ja pakalpojums, piemēram, friziera, zobārsta, jāsaņem pašam, sākas problēmas. Tikai vienā frizētavā, Spīdolas ielā, nav piekļuvi apgrūtinošo kāpņu, bet tur strādā tikai vīriešu friziere. Visas sieviešu frizētavas labākajā gadījumā ir daudzdzīvokļu māju pirmajos stāvos, un nokļūt tajās, dažkārt pat ar asistenta palīdzību, ir neiespējami. Tas īpaši attiecas uz flīzētām kāpnēm. Pamats zem riteņiem slīd, un var gūt traumu. Marina matu sakārtošanu uztic divām paziņām, mācītām frizierēm, kuras, kad ir brīvas, ierodas mājās.
Cita ikdienas nepieciešamība ir pasta apmeklējums. Ēkai ir divas ieejas, bet abas pilnīgi nepiemērotas ratiņkrēsliem. Tāpēc nākas lūgt pasta darbiniekus, zvanīt viņiem pa mobilo telefonu, lai iznāk pretī. Darbinieki vienmēr bijuši atsaucīgi, bet labs risinājums būtu zvana pogas ierīkošana kāpņu galā. Tāda noderētu arī cilvēkiem gados, īpaši ziemā, kad pa flīzētajām, vietām sadrupušajām kāpnēm uzkāpt nevar arī cilvēks bez kustību traucējumiem. Par cilvēku ieinteresētību palīdzēt nav bijis sūdzību Aizkraukles novada domes, veselības centra ēkā, kur dažkārt nedarbojas lifts. Perfekta vieta, kur nekad nav šķēršļu, ir “IGA centrs”.
Uzbrauktuves
ķeksīša pēc
Cita rakstura problēma ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Aizkraukles nodaļas ieeja un tai līdzīgās. Pie ieejas izbūvētā betona uzbrauktuve ir tik stāva, ka neviļus liek domāt: tā taisīta vien ķeksīša dēļ, lai valsts iestādei nepārmestu noteikumu nevērošanu. Braucot ratiņkrēslā pa šo uzbrauktuvi, braucējs riskē apmest kūleni atmuguriski. Slīpums ir pārāk stāvs, turklāt vienlaikus noturēties tajā un atvērt durvis ir neiespējami. Tikpat nesasniedzama ir ķīmiskās tīrītavas “Irve” ieeja. Tur neiekļūt pat ar asistenta palīdzību.
Problēmas sākas arī ar iekļūšanu “Lattelecom” birojā. Izvietots augšstāvā, tajā strādā viens cilvēks un, lūgts nonākt lejā, lai, piemēram, pagarinātu līgumu, atbild, ka darba vietu pamest nedrīkst. Bez asistenta ratiņkrēslā var nokļūt Aizkraukles bibliotēkas lasītavā, bet tālāk, grāmatu krātuvē, kas ir otrajā stāvā, tikai ar kāda palīdzību.
Tāda pati situācija ir mācību iestādēs. Aizkraukles novada ģimnāzijā ir lieliska rampa, bet pa to var nokļūt vien ēkas vestibilā. Neieņemami kā viduslaiku pils tornis ir arī profesionālā vidusskola, mācību centrs “Buts”, Nodarbinātības valsts aģentūras filiāle, dzimtsarakstu nodaļa, pakalpojumi bijušās viesnīcas “Pērse” ēkā un citi. Tomēr, lai situāciju uzlabotu, bieži vien nevajag daudz. Atliek izņemt kādu bruģakmeni, pielikt margas, pie kurām drošībai pieturēties, un telpas būtu sasniedzamas.
Peldvietas jāuzlūko pa gabalu
Īstas mocības sagādā peldvietas. Ne pie “Kapteiņa krodziņa”, ne aiz kultūras nama ratiņkrēslos nav, ko darīt. Riteņi iegrimst smiltīs. Lai arī cik karsta būtu vasara un kā cilvēki ratiņkrēslos gribētu peldēt, Daugavas krasti ir nesasniedzami. Līdzēt varētu koka laipas, kuras pāri smiltīm vestu līdz ūdenim.
Labu risinājumu, lai nodrošinātu piekļuvi vairākām iestādēm vienlaikus, raduši jūrmalnieki. Piemēram, ēkām Jomas ielā izbūvētas garas estakādes. Uzbraucot uz tās, piekļūt var veikalam, frizētavai, skaistumkopšanas salonam. Aizkrauklē notiek pretējais. Spīdolas ielas rekonstrukcijas gaitā katrs uzņēmējs izdarīja savu izvēli. Vieni bija ieinteresēti radīt vieglu un drošu piekļuvi, citi šajā tēmā neiedziļinājās. Kāpēc cilvēki ratiņkrēslos vasarā ielās redzami ļoti bieži? Tāpēc, ka ziemā iekšpagalmus tīra reti un ceļam līdz veikalam, kam vasarā pietiek ar piecām minūtēm, nepieciešama pusstunda.
Iesprūst
tunelī
“Interesanti” cilvēkam ratiņkrēslā Aizkrauklē ir ar sabiedriskā transporta izmantošanu. Autobusu stacijas platformām nav slīpās nobrauktuves. Tāpēc, lai nokļūtu zemākajā līmenī, piemēram, izmantojot citu transporta pakalpojumu sniedzēju transportu, jānobrauc lieku divsimt metru. Autotransporta uzņēmumā neviena autobusa
ar pacēlāju nav, tādēļ arī nenotika pirms pāris nedēļām centra “Solis” plānotā ekskursija uz Tērveti.
Nokļūt no autobusu stacijas uz dzelzceļa staciju autobusā ir nereāli. Risinājums braucienam no vienas pilsētas uz otru ir lielās autobusu kompānijas. Tām laikus, trīs dienas iepriekš, jāpiesaka pacēlājs. Īsta “jautrība” sākoties, iebraucot Rīgā. Atšķirībā no Aizkraukles, kur par ratiņkrēslu lietotājiem domā, galvaspilsētā valda pilnīgs juceklis. Labs piemērs ir lifts gājēju tunelī. Viens, lejā vedošais, darbojas, bet otrā pusē paceļošais ielas līmenī salauzts. Arī uz Jēkabpili labāk nebraukt. Toties Liepāja, tāpat kā Aizkraukle, pēdējos gados kļūst invalīdiem arvien labvēlīgāka.
***
Par katru konkrētu gadījumu, kad tiek diskriminēta kāda cilvēku grupa, piemēram, liegta iespēja saņemt kvalitatīvu pakalpojumu, neradot brīvu piekļuvi cilvēkiem ratiņkrēslā, jāinformē Tiesībsarga birojs, zvanot pa tālruni 67686768. ◆
