Lai noskaidrotu jauno melno stārķu
migrācijas ceļus un mirstības cēloņus, Latvijas Ornitoloģijas
biedrība ar Latvijas Vides aizsardzības fonda un Maksa Planka
Institūta (Vācija) atbalstu pērn sāka pētījumu “Melnais
stārķis. Dzīvības lidojums”, kura gaitā ar satelītraidītājiem
aprīkoja astoņas melno stārķu “meitenes”. Šogad
pētījumu turpina, un viena melnā stārķa “meitene” ar
raidītāju aprīkota arī Jaunjelgavas novadā.
Interneta vietnē www.goris.lv
atrodamā informācija liecina, ka līdz 31. jūlijam interesenti var
iesaistīties putnu vārdu došanā. Jaunjelgavietei šobrīd ir
pieteikti vārdi “Guna” un “Inese”.
Latvijā melnā stārķa ekoloģijas
pētījumi notiek kopš 1990. gada. To gaitā ir noskaidrots, ka
melno stārķu skaits Latvijā ir samazinājies vairāk nekā divas
reizes. Viens no galvenajiem skaita samazināšanās iemesliem ir
traucējumi ligzdošanas sezonas laikā, kuru dēļ ligzdojošajiem
putniem nav bērnu.
Kopš 2008. gada nesekmīgajās stārķu
olās tiek atrasts insekticīds DDT vai tā sadalīšanās produkti.
Šādu piesārņotu un, iespējams, tādēļ neizšķīlušos olu
skaits ar katru gadu pieaug. Vairums mums pieejamo datu vedina domāt,
ka piesārņojuma avots ir ziemošanas vietās vai pa ceļam uz tām.
Pēdējos gados papildus konstatēts, ka jaunajiem putniem pēc
ligzdas atstāšanas ir no dzimuma atkarīga atšķirīga mirstība —
“puikas” izdzīvo daudz labāk nekā “meitenes”.
Iespējams, ka arī šo problēmu izraisa vai pastiprina
piesārņojums.
Pērn ar raidītājiem aprīkoto putnu
lidojumam var sekot interneta vietnē www.movebank.org.
Lapā atrodamā informācija liecina, ka Tinces signāls nav
pārvietojies kopš 5. februāra, bet Mellenes kopš 25. jūnija. Ornitologs Māris Strazds
“Staburagu” informē, ka pagaidām par putnu likteni var izteikt
vien minējumus.
— Visticamāk, ka Mellene ir sveika
un vesela, tikai atrodas vietā, kur nav iespējams uztvert signālu
— Turcijas kalnienēs aiz Marmora jūras. Šādu iespēju
pastiprina tas, ka viņas raidītājs jau kopš pērnā gada oktobra
piecu piecu koordinātu vietā sūta tikai divas ar dažu sekunžu
intervālu, kas būtībā nozīmē — vienu signālu dienā. Līdz
ar to, ja viņa nav uztveršanas zonā ap dienas vidu, tad ziņu no
viņas nav, — tā Māris Strazds. — Kad putns sāks pārvietoties
lielākos attālumos, tas varētu notikt augustā vai septembrī,
signālam vajadzētu atkal uzrasties. Ar Tinci teorētiski var būt
tāpat, ja viņa dzīvo pa Tanzāniju, kur “nezonas” ir daudz
plašākas, bet šāda ticamība ir daudz mazāka. Ja līdz vēlam
rudenim signāls neuzradīsies, tad nāksies pieņemt to, ka
visticamāk, viņa jau labi sen ir ir gājusi bojā. Taču pagaidām
precīzu ziņu mums nav.
