Pagājis aptuveni gads, un šajā laikā Sērenes pagastā radusies viena jauna sakopta un apdzīvota vieta. “Kalna Muižiņās” pēc aptuveni 18 gadu gaidīšanas iemitinājusies jaunā un strādīgā Jāņa Ansaberga ģimene. Iepazinis un izmēģinājis iespējas dzīvot un strādāt dažādās Latvijas vietās un Dānijā, par īstajām izvēlējies senču mājas netālu no Sērenes pagasta centra.
Valmierietis Jānis padsmit gadu dzīvojis Rīgas pusē, Mārupē, Rīgas Tehniskajā universitātē studējis vides inženieriju, strādājis Mārupes pašvaldībā, aizrāvies ar sportu, nonācis Dānijā un mācījies turienes tautskolā. Ārzemēs pavadītais laiks iemācījis pieņemt dažādus cilvēkus, citādi vērtēt notikumus Latvijā, nebūt kategoriskam un aizspriedumainam.
Eiropa palīdz ierīkot apkuri
Drīz vien Jānim Jāņa dēlam un viņa draudzenei pievienojās mazais Jānis. Tuvojoties mūža trešajam gadu desmitam, nolemts, ka pašiem jādzīvo un bērnam jāaug iespējami dabīgākā vidē, ne pilsētā. Ilgu laiku neapsaimniekotais attālu senču īpašums Sērenē kļuva par jaunās ģimenes dzīvesvietu. Pašlaik draudzene vēl strādā Rīgā, bet jaunais “Kalna Muižiņu” saimnieks ik dienu ir mājās. Te gada laikā darba bijis tik daudz, ka, remontējot iekštelpas, dažkārt pat dienām neiziets no mājas. Vasarā darbs pārsvarā laukā, mazdārziņā, apkārtnes iekopšanā. Kopā ar brāli un tēvu nilgā laikā izdarīts ļoti daudz. Nosiltināta māja, uzlikts jauns jumts, pievienots pagasta ūdensvads, atjaunota saimniecības ēka, pagrabs, uzcelta siltumnīca, iztīrīts dīķis un paveikts vēl daudz kas cits. Apkure mājā ierīkota ar Eiropas Savienības atbalstu, piesakoties Vides un reģionālās attīstības ministrijas piedāvātajam Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējumam. Tas sedza pusi no visām izmaksām, tajā skaitā arī saules kolektoru ierīkošanu, kas nodrošina karstu ūdeni vasaras mēnešos. Līdz šim vieni no nepatīkamākajiem brīžiem ir elektrības “pazušana”. Pat pēc nelieliem negaisiem ir strāvas piegādes traucējumi.
Vieglāk uzcelt no jauna
Pagraba jumtu gan nācies klāt no jauna — simtgadīgās kļavas zars neizturēja šīs vasaras vēja brāzmas. “Kas viegli nāk, nav pa īstam. Atpūtu var izbaudīt tikai tad, ja esi labi pastrādājis, un pie mājas var strādāt mūžīgi — visu laiku būs, ko knibināt,” atzīst Jānis. Ziemas mēnešos, kad saimniecībā darāmā būs mazāk, Jānis būtu ieinteresēts atrast darbu tuvākajā apkārtnē, piemēram, Aizkrauklē.
Darot darbus, gadoties uzkāpt arī uz saviem “grābekļiem”. Viens no tiem — saimniecības ēkas atjaunošana uz senajām drupām. Vieglāk, lētāk un pareizāk būtu bijis drupas novākt un ēku uzcelt no jauna. Šoreiz tas bija kā mākslinieka darbs, sienas lipinot kopā pa daļām.
Koku naudu
“neapēd”
Pašlaik lielu daļu spēka un rūpju saimnieki velta mājas apkārtnei. Te Jāņa un viņa draudzenes uzskati dažkārt ir pretēji. Viņa vēlas daudz puķu, Jānis teic, ka laiku, ko veltīs puķudobju ravēšanai, labāk atdot ģimenei, bērniem. “Cilvēciskās attiecības ir daudz svarīgākas, bet skaisti jau ir tāpat — dārzs, senie koki, mežs,” savu viedokli aizstāvot, saka Jānis.
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes saimniecībā nav daudz, ap septiņiem hektāriem, tāpēc par tās izmantošanu rūpīgi jādomā. Zeme atbrīvota no krūmiem, un tikko apstiprināti platību maksājumi. Īpašumā ir arī nedaudz meža. “Nocirst kokus un tos “apēst” nebūtu prātīgi, bet, naudu ieguldot saimniecības attīstībai, ir vērts,” stāsta saimnieks.
Ar kaimiņiem, arī pagasta pārvaldi, izveidojušās draudzīgas attiecības. Tās devušas arī praktisku labumu — ar pašvaldības un zemnieku saimniecību tehniku apstrādāta zeme.
Daļā zemes rudens pusē iecerēts izveidot aveņu stādījumus. Izvēloties audzēšanai piemērotākās ogas, secināts, ka avenēm ir lielāks potenciāls. Latvijā, īpaši ar vēlo šķirņu audzēšanu, nodarbojas salīdzinoši maz. Maija sākumā aveņu audzēšanas projekts iesniegts LEADER programmā, bet joprojām nav atbildes par līdzekļu piešķiršanu. Kādas Aizkraukles pagasta saimniecības, kurā audzē smiltsērkšķus, pieredze uzvedinājusi uz līdzīgu aizraušanos. Savukārt draudzenes ve-
caistēvs, viesojoties “Kalna Mui-
žiņās”, novērtējis saimniecības per-
spektīvu un ierosinājis nodarboties ar biškopību.
Gribētu audzēt
aitas
Jaunais Eiropas naudas apguves plānošanas periods varētu būt saistošs arī sēreniešiem, jo gaidāms lielāks atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem, uz ko cer arī Jānis. Tāpēc jau laikus tiek domāts par izglītošanos, pagaidām apmeklējot dažādus seminārus un kursus Lauku konsultāciju birojā. Tie noder zināšanu bagātināšanai, bez kurām pilsētniekam laukos neiztikt. Pieredzei noderējis brauciens uz saimniecību Aknīstes pusē, kas nodarbojas ar aitkopību. Tas nostiprinājis vēlmi ar aitkopību nodarboties arī savā saimniecībā. Par šādu iespēju Jānis padomu jautājis arī Bebru puses saimniekam. Līdz galam par to nav pārliecināta Jāņa draudzene. Dzīvnieki nozīmē arī papildu atbildību, daudz vairāk laika vajadzētu pavadīt mājās, būtu mazāk brīvdienu. Pagaidām pietiek ar pārdesmit vistu bariņu. Viņas katru dienu dēj olas. Šonedēļ par putniem “ieinteresējās” lapsa, un vistu pulciņš samazinājās uz pusi. Citi mežazvēri — stirnas, aļņi — pagaidām bijuši draudzīgi, sētā ienāk vien ziņkārības pēc.
***
Jāņa aizraušanās ir xRace. Tas apvieno riteņbraukšanu, skriešanu, laivošanu, skrituļslidošanu. Tādēļ, arī Sērenē dzīvojot, mierā nosēdēt nav iespējams. Drauga uzaicinājums augustā piedalīties sacensībās licis atjaunot fizisko formu. Palīdz vakara izbraucieni ar velosipēdu. Mazo Jāni liek bērnu sēdeklītī un kopā izbraukā tuvākas un tālākas vietas.
“Sece, Daugavas krasti, Jaunjelgava — reizē sērīgi un skaisti,” saka Jānis, stāstot par iespaidiem, redzēto — pamestajām mājām, klusajiem lauku ceļiem. ◆
