Kaut arī hidroterapija var izklausīties kas svešs un neskaidrs, daudzi no mājās izmantojamiem dziedniecības paņēmieniem balstās uz ūdens procedūrām. Auksts dvielis uz pieres, lai mazinātu drudzi, vai sildītājs pret muskuļu un locītavu sāpēm ir divi galvenie ūdensdziedniecības virzieni. Reaģējot uz Rietumu medicīnas ātrajām zālēm pret ikvienu kaiti, pēdējos gados arvien lielāku popularitāti gūst dabas aizsardzības līdzekļi.
Hidroterapija jeb ūdensdziedniecība ir alternatīva ārstēšanas metode, izmantojot pavisam parastu ūdeni. Tā iedarbība, stimulējot asinsriti, revitalizē, atjauno un uztur veselību — asinis katrai organisma šūnai piegādā skābekli un barības vielas, tajā pašā laikā aizvadot kaitīgos toksīnus no šūnām.
Pasaulplašu uzmanību ūdensdziedniecībai pievērsa ASV prezidents Franklins Rūzvelts, kurš, cīnoties ar bērnu trieku, kā galveno terapijas veidu izvēlējās tieši hidroterapiju. Mūsdienās šo metodi izmanto īpaši alternatīvās medicīnas iestādēs pret artrītu, depresiju, locītavu, muskuļu un nervu kaitēm, stresu un miega traucējumiem.
Lielākajā daļā gadījumu ūdeni lieto uz ādas vai arī viss ķermenis jāiegremdē karstā vai aukstā ūdenī. Izšķir vietējās ūdens procedūras — aplaistīšanos, ierīvēšanos, kompreses, ietinumus — un vispārējās ūdens procedūras, piemēram, peldi vai dušu.
Kā termisks
kairinājums
Par nozīmīgāko uzskata termisko kairinājumu. Mainot ūdens temperatūru, var panākt dažādas organisma reakcijas. Auksta ūdens ietekmē vispirms sašaurinās ādas asinsvadi, samazinās siltuma atdeve, nedaudz paaugstinās asinsspiediens un paātrinās sirdsdarbība, tiek tonizēta nervu sistēma, rodas aukstuma sajūta, āda kļūst bālāka un vēsāka. Pēc tam asinsvadi atkal paplašinās, āda kļūst sārtāka, cilvēks sāk justies mundrs un svaigs. Silts ūdens paplašina asinsvadus, pazemina asinsspiedienu, nedaudz palēnina pulsu, atslābina muskuļus un iedarbojas nomierinoši, arī uzlabo miegu.
Ir ārsti, kas apgalvo, ka, stāvot līdz kaklam karstā ūdenī vairākas minūtes dienā sešus mēnešus, iespējams atbrīvoties no hroniskā noguruma simptoma. Taču īpaši uzmanīgiem ar hipertermiju jābūt jauniem un arī vecākiem cilvēkiem, kad organisms ir ļoti jutīgs pret temperatūras paaugstināšanos. Tas pats attiecas uz sirdskaitēm, augstu vai zemu asinsspiedienu, diabētu vai multiplo skrelozi, kā arī uz sievietēm grūtniecēm.
Hidroterapija nenozīmē pārkaršanu, jo pārkaršana ir kaitīga. Veselības treneris Pēteris Antons uzskata, ka pārkaršana, kas ar mums notiek pirtīs, var aktivizēt ne tikai iekaisumus, bet arī vēža šūnas. Kad mēs slimojam un mums ir augsta temperatūra, ķermenī notiek pavisam citi procesi nekā tad, kad karsējamies mākslīgi.
Iedarbojas arī
mehāniski un ķīmiski
Ūdens masas rada arī mehānisku kairinājumu, spiežot uz ķermeni — īpaši aktīvi kustoties ūdenī, piemēram, peldoties. Ūdens kustība — duša, upes straume, jūras viļņi — darbojas kā masāža. Arvien vairāk cilvēku savos mājokļos ierīko burbuļvannas un dažādas hidromasāžas ierīces.
Savukārt ķīmiskais faktors izpaužas kā ūdens iedarbība uz ādas receptoriem. Lai kairinājums būtu izteiktāks, ūdens procedūrām izmanto jūras ūdeni, vannām pievieno sāli, dažādas augu piedevas, ir arī minerālūdeņu, radona un citas vannas. Šādas procedūras māca organismam reaģēt uz kairinājumu un iedarbināt kompensatoros mehānismus, līdz ar to organisms spēj labāk cīnīties spriedzes un pārpūles apstākļos, pretoties nelabvēlīgiem vides faktoriem.
Atcerieties — vēl svarīgāk ūdeni pietiekamā daudzumā lietot iekšķīgi! ◆
