Koknesiete Ritma Lazdāne otrdien svinēs 45. dzimšanas dienu. Ģimenē šie nav vienīgie svētki, tādēļ svinības notiks kuplā viesu pulkā un ne vienu dienu vien.
Ģimenes lieta — celtniecība
Ritmas Lazdānes ikdiena aizrit vīriešu “ielenkumā”, strādājot ģimenes uzņēmumā celtniecības jomā. Jubilāres ziņā ir, viņasprāt, vieglākais — dokumenti, grāmatvedība, bet atbildīgā darbu vadīšana ir vīra un dēlu pienākums. Šis laiks līdz pat septembrim ir visaizņemtākais, veicot remontus mācību iestādēs, lai bērni rudenī skolas gaitas varētu sākt jaunās un skaistās telpās.
Juris un Ritma ir precējušies
27 gadus, bet tikai pirms pieciem gadiem abi sāka strādāt kopā. Vīrs jau iepriekš darbojies celtniecībā un ar savu aizrautību “aplipinājis” arī sievu un bērnus. Vecākais dēls pabeidzis Celtniecības tehnikumu, bet jaunākais ir Rīgas Tehniskās universitātes 2. kursa students, topošais būvinženieris. Kā ģimenes uzņēmums viņi sāka darboties pirms pieciem gadiem, tieši krīzes laikā.
Ielas zina pēc
cilvēkiem
Jubilāre par skaistāko vietu uzskata Koknesi, kurai palikusi uzticīga, dzīvojot te visu mūžu. Viņasprāt, labākas vietas pasaulē nav. Šī mīlestība piemīt arī bērniem. Jaunākajam dēlam Rīga nepatīk, visās brīvdienās viņš brauc uz Koknesi. Ritma ceļošanu apvieno ar darba braucieniem, daudz braukāts pa Poliju un Vāciju, kur gūta liela darba pieredze, atjaunojot vēsturisku ēku, pārvēršot to par fitnesa centru. “Paralēli darbam vienmēr cenšos izmantot iespēju un apskatīt pilsētu. Latvijā ir bezgala daudz skaistu vietu, kuras ir vērts apmeklēt. Man nevajag doties kur tālu prom, lai atpūstos,” atzīst jubilāre.
Koknesē aizvadītajos gados iepazīti daudzi cilvēki, Ritmai ir grūtāk pateikt, kur ir konkrētā iela, bet pēc cilvēka uzvārda zinās, kur vietu meklēt.
Varēja dabūt kafiju
Jau bērnībā jubilāre zināja, par ko kļūs, kad izaugs. Ritma mammai ar lepnumu teikusi, ka strādās veikalā un nesīs mājās maizīti un pienu. Tādēļ, kad pienāca laiks izvēlēties profesiju, šaubu nebija, un jubilāre devās uz Preiļu tirdzniecības tehnikumu. Papildus apgūta arī grāmatvedība. Sapņu profesijā, par pārdevēju, koknesiete nostrādājusi 30 gadu. Skolas prakses laikā jau 15 gadu vecumā pirmo reizi nostājās aiz veikala letes. Pirmās darbavietas bija pārtikas veikals “Daugava” Aizkrauklē, tagadējais “Elvi”, un rūpniecības preču veikals universālveikalā. Tie laiki jubilārei šķituši interesanti, salīdzinot ar mūsdienām. Nauda cilvēkiem bija, tikai grūti bija veikalā ko nopirkt. Pārdevējas darbu uzskatīja par prestižu, jo tam bija priekšrocības. Pircēji jau naktī ieņēma rindu pēc dažādiem labumiem. Lai iegādātos rūpniecības preces, vajadzēja pierakstīties rindā. Būdama pārdevēja, koknesiete varēja vieglāk dabūt kafiju, kas tolaik bija deficīta prece.
Brīvajā laikā rušinās dārzā
Bērnībā Ritma mita dzīvoklī, vasarā rušināties varēja vecākiem piederošajā dārzā. Ar gadiem augusi vēlme pēc miera, kādu pilsētā nevar rast. Brīvi iziet pagalmā, lai pretī jau nestāvētu kaimiņš Tādēļ pirms trim gadiem iegādāts zemesgabals, kas vairāk atgādinājis pļavu. “Aizkārkļi” šo gadu laikā piedzīvojuši pārvērtības, uzceltas ēkas un iekopts dārzs. Joprojām ģimene mitinās dzīvoklī, bet Ziemassvētkus jau cer sagaidīt jaunajās mājās. Lai gan netālu ir kapi, tas Ritmu nesatrauc: “Vairāk jābaidās no dzīvajiem, kas staigā apkārt, nevis no tiem, kas guļ mierā.”
Ritma brīvo laiku pavada, nododoties vaļaspriekam — dārzkopībai. Viņa teic, ka nepazīst visus iekoptajā dārzā augus pēc nosaukuma, bet tie ir uzmanīgi izvēlēti, veidojot kompozīciju. Dārzā ir daudz dažādu augu, eksotisku dzīvnieku figūriņu un pat neliela strūklaka.
Svētki ik pēc dienas
Jubileja ik gadu tiek atzīmēta kuplā viesu pulkā. Sagadījies tā, ka ģimenē šis laiks ir svētkiem bagāts. Šodien dzimšanas diena ir vecākajam dēlam Ingusam, kuram aprit 25 gadi. Svētdien jubilāre svinēs savu vārdadienu, pirmdien vārda svētkos sveiks vīramāti, bet otrdien atzīmēs savu pusapaļo jubileju.
Šogad augustā plānots ieviest jaunu tradīciju — radu saietu, kad “Aizkārkļos” sabrauks ne tikai tuvākie, bet arī tālākie radi. Koknesiete uzskata, ka jubilejā galvenais nav dāvana, lielākais prieks, ka tevi atceras un atbrauc ciemos. Īpaši patīkami, ja tas ir kāds negaidīts viesis — sens draugs. ◆
