Trešdienas rītā Centrālā vēlēšanu komisija sāka pieņemt Saeimas vēlēšanu partiju kandidātu sarakstus. Pagaidām gan iesniegts tikai viens saraksts. Bet mani tas neuztrauc. Es vēlēšanām gatavojos regulāri un pamatīgi un neatslābstu ne mirkli. Mani nekas nespēs pārsteigt. Piemēram, tagad es izvērtēju bijušo un esošo politiķu ienākumu deklarācijas. No tām taču tik daudz var uzzināt. Līdz šim domāju, ka balsošu par Repši, bet, pārskatot viņa aizpērn iesniegto deklarāciju, secinu, ka tā būtu vieglprātība — viņš ir 1,3 miljonus eiro parādā, turklāt no vairākiem desmitiem nekustamo īpašumu palikuši tikai četri, arī motociklu, automašīnu un helikopteru pārdevis. Var redzēt, ka naudu patīk tērēt. Kam mums tāds valdībā? Domās tāpat kā es — kur vēl aizņemties, lai atdotu kredītus.
Arī Šleseram ļoti pieticīgs oficiālais īpašumu saraksts. Viņš jau laikam visu atdod bērniem. Ja Lembergs ielīstu kādā sarakstā, par viņu arī nebalsotu. Viņam tādi parādi: 7 miljoni latos, 3,5 miljoni ASV dolāros un miljons eiro. Žēl, ka Šķēle negrasās kandidēt. Viņš ir īsts labdaris — aizdevis ne tikai 24 miljonus eiro, bet arī lielākas summas latos un ASV dolāros. Laikam jau tā ir: kam tās naudas daudz, politikā neraujas, bet, kam trūkst, tie dibina jaunas partijas. ◆
