Skrīveru zemkopības zinātniskais institūts šonedēļ rīkoja ikgadējo Lauku dienu. Tajā piedalījās gan vietējo, gan kaimiņu novada zemnieku saimniecību pārstāvji. Interese par Skrīveru zinātnieku darbu, viņu ieteikumiem gudrākai saimniekošanai bija liela, tādēļ nācās mainīt iepriekš izveidoto programmu.
Pētniece Sarmīte Rancāne ir institūta selekcijas nodaļas vadītāja. Komentējot Lauku dienu, viņa stāsta, ka šogad interesentu skaits bija nedaudz mazāks. Tas dalībniekiem ļāva justies priviliģētākiem, daudz detalizētāk iztaujāt speciālistus, katram izstāstīt savas saimniecības vajadzības, specifiku.
Aitu auzene —
dabīgais ienaidnieks
Institūta darbinieki kopā ar viesiem izstaigāja arī eksperimentālo enerģētisko kultūru — dažādu kokaugu sugu stādījumu un daudzgadīgo zālaugu sējumu — lauku. Tajā jau ceturto gadu, izmantojot dažādus mēslošanas veidus, augus novēro. Zinātnieki līdz ar sasniegumiem atklāja arī gadu gaitā pieļautās kļūdas. Viens no piemēriem ir hibrīdās apses. Vienā stādaudzētāvā iegādāti, vienādos apstākļos auguši, bet dažādu klonu kociņiem saskatāmas būtiskas atšķirības. Citiem vārdiem — lai, audzējot šādu energokultūru, konkrēti apses, sasniegtu vislabāko rezultātu, nepietiek tikai ar labu augsni, bet svarīgi izvēlēties pareizo klonu. Nopērkot “kaut ko”, arī rezultāts var būt tikai “kaut kāds”, nevis teicams. Līdzīgi rezultāti ir kārklu audzēšanā. Zviedrijā speciāli selekcionētie kārkli ir piemēroti novākšanai ar tehniku, bet, lai kā zinātniski censtos kultivēt Latvijā savvaļā augušu kārklu, tas būs ložņājošs, tehniski daudz grūtāk novācams.
Dažas pieļautās kļūdas ir, piemēram, nepareizi izvēlēts attālums starp stādījumiem, augu aizsardzības preparātu neatbilstība kādai no koku sugām. Vērtīga pieredze ir aitu auzenes izmantošana. Tā izrādījās lielisks dabīgais ienaidnieks nezālēm, jo starprindās saauga tik blīvi, ka izkonkurēja citas augu sugas. Tā ir arī vizuāli pievilcīga un ekonomiski izdevīga.
Suņkumelīte
ir uzbāzīga
Diskusijas nerima arī tauriņziežu laukā. Par to, kam piemērotākas agrīnās šķirnes, kuras ir ražīgākas, kuras vieglāk novākt. Pēc institūta vadošās pētnieces Birutas Jansones īpaši atraktīvā stāstījuma vairāki Lauku dienas dalībnieki sēklaudzētāji pieteicās iegādāties jaunās Skrīveros selekcionētās sarkanā āboliņa šķirnes ‘Marita’ sēklas. Līdz sēklas nonāks pie viņiem, vēl jāgaida vairāki mēneši.
Tauriņziežu laukā sākās sarunas arī par nezāļu apkarošanu. Šogad āboliņam īpaši uzbāzīga ir nesmaržīgā suņkumelīte, un te noderēja abu pušu, gan viesu, gan zinātnieku, atziņas par dažādu nezāļu iznīcināšanas preparātu efektivitāti.
Kopsavilkums par šādas Lauku dienas nozīmi — lai saimniekotu gudri, noteikti jākonsultējas ar speciālistiem. ◆
