Strauta forele ir viena no īpaši aizsargājamajām un ierobežoti izmantojamo sugu zivīm. Par mājvietu viņa izvēlas nelielas tīras upītes ar strauju tecējumu, aukstu un avotainu ūdeni, kurš pat vasaras tveicē īpaši neiesilst un ir bagāts ar skābekli.
Strauta forelei patīk kavēties aiz akmeņiem un siekstām krūmu pacerēs un straumē mesties pēc barības — ūdenī iekritušiem kukaiņiem, nelielām zivtiņām vai citām ūdens sīkbūtnēm.
Varbūt tieši neparasto dzīves apstākļu dēļ strauta forele reti nonāk copmaņu lomā — visai grūti piekļūt krūmiem aizaugušajām mazajām upītēm.
Laika gaitā strauta forele ieguvusi noslēpumainības oreolu, tāpat kā makšķernieki, kuri prot viņas noķert — tie ir copmaņi, kuri par saviem copes ieradumiem stāsta tikai vispārējās frāzēs. Viņus var saprast — lieki nepļāpājot, viņi sargā arī pašas foreles, kuras gastronomisko īpašību dēļ ir galvastiesu pārākas par daudzām citām zivīm.
Lai noķertu šo skaisto un “sportisko” zivi, būs nepieciešams apgūt visai piņķerīgo rīkošanos ar mušiņmakšķeri vai smalku spiningu, ar kuru var starp krūmiem vadīt niecīga izmēra rotiņu.
Parasti izvēlas ļoti elastīgu 1,5 — 2,1 metrus garu kātu. Jāizvēlas arī piemērota spole, jo makšķeres jūtīgumam ir ārkārtīgi liela nozīme. Auklu parasti lieto ne resnāku par 0,3 mm, protams, bez pavadiņas. Var lietot 0,1 mm tievu aukliņu, tikai jāņem vērā, ka tā berzīsies gar akmeņiem, nogrimušiem kokiem, siekstām, ūdensaugiem. Īpaši svarīgs ir auklas mīkstums, kas dod iespēju nosēdināt ēsmu uz ūdens tā, kā iecerēts — skaļi, klusi, padancinot pa virsmu, ielaižot nedaudz ūdenī un izceļot ārā, kā arī mainot tās ātrumu un ritmu ūdenī. Ēsmai var izmantot rotiņus, šūpiņus, džigus (arī peldošos), plastiku (gumiju), voblerus.
Īsts “forelists” saudzīgi rīkosies ar zivi un kādu, visticamāk, pēc lieliskās cīņas atlaidīs, lomā varbūt paturot tikai vienu zivi vakariņām. Diemžēl strauta foreles apdraud ne tikai makšķernieki.
Liels drauds ir mazās spēkstacijas, kurām paceļot ūdenslīmeni zūd dabiskās nārsta vietas, straujteces un oļu klājumi. Ūdens tek lēnāk un ātrāk sasilst, bet foreles izdzīvošana ūdenī, kura temperatūra pārsniedz plus 25 grādus, ir apdraudēta. Tāpat foreļu dzīvesvietas mēdz sagandēt bebri vai vienkārši ūdenī sakrituši koku stumbri, kas aizšķērso ūdensteci. Te varētu palīdzēt gan mednieki, gan paši makšķernieki, rūpējoties, lai skaistajām un straujajām zivīm būtu iespēja pārvietoties pa upi barības un nārsta vietu meklējumos. ◆
