“Izlasot “Staburaga” 4. jūlija numurā Imanta Kaziļuna informāciju par Neretas centra parkā ierīkoto spēļu laukumu bērniem, nopriecājos par puišu izdarību un iniciatīvu. Vismaz viena sakopta vieta pagasta centrā, kur bērni var rotaļāties. Atceros, šajā vietā atrada vācu karavīru apbedījumus, un pirms diviem gadiem parkā norisinājās vērienīgi rakšanas darbi, kad ekshumēja aptuveni simts vācu karavīru mirstīgās atliekas,” stāsta neretiete.
“Gribētu uzzināt eksperta viedokli — vai šāda vieta nav ar negatīvu enerģiju, vai tā ir piemērota rotaļu laukumam un kā šādās situācijās rīkojušās citas pašvaldības?” jautā lasītāja.
Lauris Kalējs no biedrības “Zvaigzne” Skrīveros teic, ka šādās situācijās, kad teritorijā atrasti kapulauki vai apbedījumi, cilvēki rīkojas dažādi: “Ir vietas, kur novieto piemiņas plāksni un vairs neveic nekādu saimniecisko darbību, zemi neizmanto arī nekādiem citiem mērķiem, bet ir vietas, kur dzīve turpinās. Iespējams, kādam liekas, ka tādai vietai ir slikta enerģija, un viņš nevēlas zemi izmantot.”
Tālis Ešmits ir meklēšanas vienības “Leģenda” vadītājs, Brāļu kapu komitejas loceklis un oficiālais Vācijas Tautas kapu komisijas pārstāvis Latvijā. Viņš 2012. gada jūlijā piedalījās karavīru mirstīgo atlieku ekshumācijā Neretas parkā.
“Esmu pieredzējis, ka celtnieki karavīra mirstīgās atliekas atrod mājas priekšnamā, veicot būvdarbus. Paraugoties vēsturē, visa Latvija ir viens liels kapulauks, bijušā Aizkraukles rajona teritorija gar Daugavu vēl nav līdz galam izpētīta. Rakuši un atraduši karavīru mirstīgās atliekas ir pirms mums un domāju, ka raks arī vēl pēc mums. Svarīgi saprast, ka, atrodot apbedījumu vietu, karavīru mirstīgās atliekas tiek izraktas un pārbedītas, neatstājot neko. Mums izdodas saglabāt cilvēka piemiņu, bet zeme visbiežāk nonāk saimnieciskajā apritē. Latvijā ir daudz vietu, kur senkapos stāda kartupeļus un gana govis — dzīve turpinās, un uztraukumam par sliktu enerģiju šādās vietās nav pamata!” ◆
