Atkarība ir primāra, hroniska un progresējoša slimība, kas grauj ne tikai cilvēka fizisko un psihisko veselību, bet arī personību kopumā, ietekmē viņa sociālo statusu un palielina mirstības risku.
Atkarību izraisa gan psihoaktīvo vielu lietošana, gan arī aizraušanās ar azartspēlēm un jaunajām tehnoloģijām (datoratkarība).
Psihoaktīvās vielas, kas rada atkarību, iedala dažādi, taču populārākais dalījums ir legālās (alkohols, tabaka, daži medikamenti, inhalanti u. c.) un nelegālās, kuru lietošana, glabāšana un pārdošana ir aizliegta (heroīns, efedrons, ekstazī, marihuāna u. c.). Tās rada tik spēcīgas un neparastas sajūtas, ka rodas vēlme mēģināt vēl, kas neilgā laikā noved pie lielākām devām un nespējas justies labi bez vielas lietošanas.
Slimnīcas “Ģintermuiža” narkoloģijas nodaļas vadītājs Genādijs Vihņēvičs atzīst, ka šobrīd topā ir augu maisījumu vilnis (tos smēķē pat 12 gadu veci bērni), tad amfetamīni un metamfetamīni, kā arī opiāti — visvairāk heroīns, bet arī dažādi medikamenti. Pēdējā laikā ir maz narkomānu, kas lieto tikai viena veida vielas, tādēļ izplatīta diagnoze ir polinarkomānija — teic G.Vihņēvičs.
Kā pazīt atkarību?
Vielu atkarība ir psihiski un uzvedības traucējumi, kurus izraisa psihoaktīvu vielu lietošana un kurus raksturo: stipra tieksme vai nepieciešamība lietot vielu; grūtības kontrolēt vielas lietošanu: sākšanu, pārtraukšanu vai biežumu un daudzumu; vielas lietošana netiek pārtraukta, neskatoties uz acīm redzamām kaitīgām sekām, piemēram, depresīvu garastāvokli, lielāka prioritāte tiek dota vielas lietošanai salīdzinājumā ar citām nodarbēm vai pienākumiem, pieaugoša tolerance, kuru apstiprina tādi simptomi kā nepieciešamība pēc psihoaktīvās vielas devas pieauguma, lai sasniegtu līdzšinēju efektu. Atkarība ir slimība, kas nav ārstējama, bet, izprotot tās dabu un attīstības likumsakarības, atkarīgais var visu atlikušo mūžu nodzīvot skaidrā.
Problēma aizvien sarežģītāka
“Eiropas 2014. gada ziņojums par narkotikām — tendences un aktualitātes” liecina, ka situācija ar narkotiku izplatību Eiropā kļūst aizvien sarežģītāka, parādās jauni izaicinājumi, kas rada bažas par sabiedrības veselību. Jaunus draudus rada sintētiskās narkotikas, tostarp stimulanti, jaunās psihoaktīvās vielas un medikamenti, kas kļūst aizvien populārāki mainīgajā Eiropas narkotiku tirgū.
Eiropas iekšlietu komisāre Cecīlija Malmstroma bažījas, ka tās narkotikas, kuras Eiropā tiek lietotas pašreiz, veselībai var būt daudz bīstamākas nekā iepriekš populārās. Ir pazīmes, ka ekstazī un kaņepes kļūst arvien stiprākas. Vielu skaits un dažādība turpina strauji palielināties, kas ir liels apgrūtinājums uzraugošajiem dienests. Šogad atklātas jau četras jaunas vielas, kas saistītas ar akūtas intoksikācijas un nāves gadījumiem dalībvalstīs.
Eiropas tiesībaizsardzības iestādes aizvien biežāk saskaras ar faktu, ka mazas, viegli transportējamas paciņas ar šķietami nekaitīgiem pulverīšiem var saturēt vairākus tūkstošus individuālu devu — norāda Eiropas iekšlietu komisāre.
Narkotiku lietošana ir viens no galvenajiem jauniešu mirstības cēloņiem Eiropā — gan tiešā veidā pārdozēšanas dēļ (narkotiku izraisīti nāves gadījumi), gan netieši, proti, no narkotiku lietošanas dēļ iegūtām slimībām, ar to saistītiem nelaimes gadījumiem, vardarbību un pašnāvībām. Kopumā nāves gadījumu skaits samazinās, 2012. gadā Eiropā ziņots par aptuveni 6100 pārdozēšanas (galvenokārt opiātu) izraisītiem nāves gadījumiem.
Augstākais rādītājs reģistrēts tepat Igaunijā — 191 gadījums uz miljonu. No jauna reģistrētu ar narkotiku injicēšanu saistītu HIV diagnožu vidējais rādītājs 2012. gadā bija 3,1 uz miljonu iedzīvotāju, savukārt Latvijā ikgadējie rādītāji kopš 2009. gada palielinājušies — no 34,5 gadījumiem uz miljonu 2009. gadā līdz 46 gadījumiem uz miljonu 2012. gadā. Pakāpeniski pieaug arī ar kaņepju glabāšanu un lietošanu saistītu pārkāpumu gadījumu skaits. Kokaīns joprojām ir visbiežāk lietotā stimulējošā narkotika Eiropā, lai gan lielākā daļa lietotāju dzīvo nelielā skaitā ES rietumvalstu. Aptuveni 14,1 miljons Eiropā kaut reizi ir lietojuši šo narkotiku.
Ir bažas par augstas kvalitātes ekstazī pulveru un tablešu atkārtotu parādīšanos. Konfiskācijas gadījumi un ziņojumi par nevēlamām blakusparādībām ir mudinājuši “Eiropolu” izplatīt kopīgu brīdinājumu par augstas bīstamības MDMA saturošu produktiem. Vislielākās sabiedrības veselības problēmas ir eiropiešiem, kuri lieto narkotikas katru vai gandrīz katru dienu (aptuveni procents pieaugušo eiropiešu 15 — 64 gadu vecuma grupā). Kaņepes 2012. gadā bija narkotikas, kuras visbiežāk bija iemesls pacientu pirmreizējas ārstēšanās sākšanai. ◆
