Tuvojoties brīdim, kad valdībā un Saeimā sākas darbs ar nākamā gada valsts budžetu un tādējādi arī nodokļu likumu paketi, jau vairākus gadus aktualizējas jautājums — tiks vai netiks palielinātas kādu nodokļu likmes? Šis gads nav izņēmums — Finanšu ministrija publiskajā vidē ir rosinājusi diskusiju par to, vai mūsu valstī būtu nepieciešams celt nodokļus, akcentējot, ka zemo nodokļu dēļ Latvijas valsts budžetā pietrūkst līdzekļu visu interešu un vajadzību apmierināšanai. Proti, jautājums ir par pamatīgu papildu līdzekļu pieprasījumiem no dažādām ministrijām un politiskajām grupām. Dažus no šiem pieprasījumiem Finanšu ministrijas skatījumā esot ietekmējis priekšvēlēšanu drudzis un populisms, taču pārējos gadījumos svarīgs ir jautājums, kur ņemt līdzekļus pamatoto vajadzību apmierināšanai. Tiek uzsvērts, ka Latvijā nodokļu ieņēmumi pret iekšzemes kopproduktu tuvāko gadu laikā var nokristies līdz 25%, kas būtu zemākais līmenis Eiropas Savienībā, kur vidēji šis rādītājs ir 40%. Savukārt uzņēmēji jau ir norādījuši, ka valsts budžeta ieņēmumi Latvijā būtu jāvairo, efektīvi apkarojot ēnu ekonomiku un kontrabandu, veicinot uzņēmējdarbību — sekmējot uzņēmumu skaita pieaugumu, inovācijas un produktivitātes kāpumu, atbalstot eksportu, nevis paaugstinot nodokļu likmes.
Uz jautājumiem par reālo situāciju Latvijas nodokļu politikā un to, ar kādiem pavērsieniem, scenārijiem šajā jomā būtu jārēķinās, atbild Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.
— Jau vairākas nedēļas Latvijā intensīvi tiek diskutēts par to, tiks vai netiks pārskatāmā nākotnē palielināts nodokļu slogs valstī. Cik reāla, jūsuprāt, ir šāda iespēja?
— Te faktiski būtu jājautā šādi — ir vai nav risks, ka nodokļi tiks pacelti? Vidējā termiņā vai ilgtermiņā nodokļus Latvijā noteikti palielinās. Šis jautājums jāskatās kompleksi, pirmām kārtām noskaid-
rojot, ko īsti mēs saprotam ar jē-
dzienu “nodokļu slogs”. Vienu nodokļu grupu veido darbaspēka nodokļi, otru — ienākuma jeb kapitāla pieauguma nodokļi, kas skar biznesu, bet trešā grupa — netiešie nodokļi jeb pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Tā grupa, ko veido kapitāla pieauguma jeb ienākuma nodokļi, kas skar jebkuru pārdošanu un privātas bankas biznesus, Latvijā ir ar salīdzinoši zemām likmēm, un ir ļoti liela iespēja, ka tās palielinās.
— Ko šajā gadījumā esat domājis ar jēdzienu “vidējā termiņā”?
— Tuvāko triju gadu laikā.
— Vai šobrīd ir iespējams prognozēt, cik lielā mērā varētu būt gaidāms nodokļu kāpums?
— Par to spriest vēl ir pāragri. Jāpiebilst, ka manis nosaukto nodokļu grupu, kam Latvijā ir mazas likmes, iespējams pārdēvēt par nodokli no uzņēmēja vai privātas personas, kas ir kaut ko pārdevusi, tādējādi palielinot savu kapitālu vai kā citādi nopelna. Šīm personām nodokļu likmes varētu tikt noteiktas, kaut vai ņemot vērā mums tuvāko valstu likmes Eiropas Savienības ietvaros. Šis nodokļu likmju līmenis kaut kādā brīdī būs jāvienādo. Faktiski par to jau arī visu laiku tiek runāts. Lai gan skaidri to neviens pašreiz nepasaka. Jebkurā gadījumā ir skaidrs — ja nodokļu slogs tuvākajā nākotnē tiks palielināts, manis minētais bloks ir tas, kurš vidējā termiņā cietīs.
— Nodokļu kontekstā bieži runāts arī par iespēju veikt PVN diferencēšanu dažādiem produktiem. Kā redzat šādu iespēju? Cik lielā mērā tas ir reāli?
— Runājot par kaut kādām diferencētām PVN likmēm, jāsaprot, ka šim nodoklim ir divas puses. Viena no tām — tā, ko tirgotājs vai ražotājs liek klāt savu preču cenai, bet otra — persona, kas konkrēto produkciju pērk un kurai atskaita priekšnodokli. Tad tas, ko daudzi parasti salīdzina, drīzāk ir apgrozījuma nodoklis. Atšķirība pat tāda, ka PVN likme vienkārši tiek pievienota preces cenai. Savukārt apgrozījuma nodoklis ir no apgrozījuma. Kādreiz šī likme tiešām bija diferencēta, nosakot, ka piena produktiem tiek piemērota viena, maizei — otra, bet degvīnam — trešā likme. Ja tagad būtu šāds nodokļa veids, diferencēšana būtu pamatota un gudra. Par PVN ir jāizsver — likt vai nelikt mazāku likmi. Līdzīgu principu var ieviest arī attiecībā uz nodokļa atmaksu. Turklāt tas viss nav sarežģīti. Varbūt “parastais mirstīgais”, kurš iet uz veikalu un šo visu nesaprot, pērkot maizi, pat neaizdomāsies par šī jautājuma būtību. Jāsaprot, ka PVN likmes samazināšana automātiski nenozīmē arī preču un pakalpojumu cenu samazināšanos. Piemēram, medikamentiem mums jau ir atvieglots PVN režīms, bet vai tad tāpēc mums šajā jomā ir palikušas mazākas cenas? Vai tad ir garantija, ka gadījumā, ja pārtikai samazinās PVN, mēs maizes kukuli pirksim lētāk?
— PVN diferencēšana būtu solis pretī tirgotājiem, nevis pircējiem?
— Protams! Ar šāda veida instrumentiem nevar reglamentēt preču cenu, nodrošinot patērētājiem mazākus izdevumus. Tās visas ir muļķības. Tādēļ arī ļoti atturīgi to visu vērtēju. Manā skatījumā jautājums attiecībā uz nodokļiem Latvijā ir ļoti vienkāršs — tiklīdz tuvojas vēlēšanas, tiklīdz ir politiskais gads, visi atceras, kas ir nodokļi. Tiklīdz šis gads būs beidzies, vēlēšanas pagājušas, vairums par nodokļiem būs jau aizmirsuši. Protams, nodokļus nebūs aizmirsuši tie, kuriem šie maksājumi jāveic.
Katrā ziņā konstruktīvas sarunas par nodokļu celšanu ir iespējamas faktiski tikai augstāko amatpersonu līmenī, ieskaitot Valsts prezidentu, un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores līmenī. Runājot par VID, jāteic, ka parasti jau visi tie nodokļu likumu grozījumi, ko ir iniciējis VID, tiek arī pieņemti. Tāpat jāatzīst, ka, raugoties no uzņēmēju viedokļa, tie nebūt nav labākie likumi. Te runa ir, piemēram, par likumiem, kas skar aizņēmumu aplikšanu ar nodokli, uzņēmuma valdes locekļa atbildības noteikšanu un tamlīdzīgi.
— Nodokļu celšanas pretinieki allaž ir uzsvēruši, ka tā vietā, lai palielinātu nodokļu slogu, vairāk būtu jāpievēršas to iekasēšanai. Cik lielā mērā tam varat piekrist?
— Noteikti — piekrītu! Tajā pašā laikā es nepiekrītu tām metodēm, kas pašreizējā brīdī šajā jomā tiek demonstrētas. Vienkārši sakot, VID pašreizējā brīdī nodokļu maksātājiem piekasās par sīkumiem. Piemēram, ja ieņēmumu deklarācijā ir nelielas nepilnības, tiek veiktas dažādas pārbaudes, sūtītas vēstules un veikti tamlīdzīgi pasākumi. Es saprotu, ka tas ir preventīvi veicams darbs, lai visi zina, ka VID strādā, bet ar tādām metodēm būs grūti samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru. Ir jāpilnveido tās metodes, ar kuru palīdzību VID tiešām varētu ēnu ekonomiku apkarot. Neesmu pārliecināts, ka ar pašreiz spēkā esošo likumu normu palīdzību to izdosies izdarīt. Nezinu, cik lielā mērā realitātei ir atbilstoši skaitļi un fakti, ko VID prezentējis attiecībā uz ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī, bet, ja VID strādātu gudrāk, šis īpatsvars būtu labvēlīgāks. Likumu bāze VID ir, bet tā ir prasmīgi jāizmanto.
— No nākamā gada Latvijā uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā ir solīta darbaspēka nodokļu samazināšana. Jūsuprāt, tas tiks vai netiks īstenots?
— Runājot par darbaspēka nodokļa likmēm Latvijā, ar to saprotot iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālo nodokli, jāteic, ka tās nav pašas zemākās Eiropas Savienībā. Ņemot vērā, ka šis ir politiskais jeb vēlēšanu gads, iespēja, ka darbaspēka nodokļu slogs tiks samazināts, ir ļoti liela. Vismaz ir pamats cerēt, ka tā būs. ◆
