Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Bijušā Pļaviņu izpilddirektora tiesāšanās ar domi beidzas ar kompensācijas izmaksāšanu

Zemgales rajona tiesa izskatīja civillietu — Aivara Bardovska prasību pret Aizkraukles novada pašvaldību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Tiesas procesa laikā puses vienojās par izlīgumu, prasītājam izmaksājot kompensāciju 2000 eiro apmērā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Zemgales rajona tiesā Aivars Bardovskis cēla prasību pret pašvaldību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā.

Realizējot administratīvi teritoriālo reformu, pašvaldības struktūrvienībās mainījās pieejamās vakances, līdz ar to arī darbinieku sastāvs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadlīnijas noteica, ka darbiniekiem, kuri reformas dēļ zaudē amatu, jāpiedāvā līdzvērtīga vieta. Līdz reformas īstenošanai Aivars Bardovskis bija Pļaviņu novada domes izpilddirektors. Jaunajā novadā uz apvienību vadītāju vietām rīkoja atklātos konkursus. Pļaviņu apvienības vadītāja vakancei pieteicās divi pretendenti — Aivars Bardovskis un Andris Ambainis. Amatam izraudzījās otro. Līdzvērtīgu amatu, ko piedāvāt līdzšinējam Pļaviņu izpilddirektoram, pašvaldībai nebija.

Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš stāsta, ka reformas īstenošanas process pārvarēts diezgan veiksmīgi. Piemēram, pirms apvienošanās Aizkraukles novada teritorijā bija seši galvenie grāmatveži, jaunajā veidojumā — viens. Tieši šo speciālistu grupā bija visdramatiskākais darbinieku samazinājums. Izpilddirektors neslēpj, ka ar vienu pašvaldības grāmatvedi šķiršanās bija saasināta. Lielākoties rast līdzvērtīgu darba piedāvājumu līdzšinējiem darbiniekiem varēja. Grūtības sagādāja augstāka ranga darbavietas, jo tādu pašvaldībā nav daudz. Izpilddirektoru un vietnieku pienākumus pēc darba apraksta var pielīdzināt tagadējo apvienību vadītāju pienākumiem. Tātad iespējas līdzvērtīgam darbam ir ierobežotas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tieši ministrijas vadlīniju dēļ, kas noteica, ka pašvaldībā strādājošiem jādod iespēja turpināt strādāt līdzvērtīgā amatā, bija iemesls, kādēļ daudzas vakances aizpildīja, rīkojot iekšējos konkursus, kuros nepieciešamības gadījumā pārkvalificējoties darbiniekiem nodrošināja līdzvērtīgu amatu. Sistēma nedarbojās vadošo amatu grupā.

Aizkraukles novada pašvaldības Juridiskajai nodaļai nav lielas pieredzes ar tiesas procesiem, kas saistīti ar darba tiesisko attiecību risināšanu. Līdz ar to pašvaldībai nāktos algot ārpakalpojumu — juristu, kurš šādās specifiskās tiesvedībās ir lietpratējs. “Ņemot vērā apstākļus, neuzskatījām, ka būtu lietderīgi ilgtermiņā tērēt pašvaldības līdzekļus, algojot cilvēku tiesvedības procesa risināšanai. Izvērtējot potenciālos riskus un konsultējoties ar speciālistiem, vienojāmies par kompensāciju vienas mēnešalgas apmērā. Galarezultātā pašvaldībai tas bija krietni lētāk nekā izmaksas, kas rastos ilgstošas tiesvedības rezultātā. Abas puses vēlējās procesu pārtraukt pēc iespējas ātrāk. Vienošanās bija racionāls mierizlīgums,” skaidro Uldis Riekstiņš.

No tiesai iesniegtā izlīguma apakšpunkta izriet, ka puses vienojās — Aizkraukles novada pašvaldība apņemas izmaksāt prasītājam Aivaram Bardovskim kompensāciju 2000 eiro apmērā, no summas aprēķināma valsts nodeva 150 eiro. 

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.