Bišu dienas Aizkraukles izglītības iestādēs skolēniem sniedza iespēju tuvāk iepazīt bišu pasauli, biškopja darbu un apputeksnētāju nozīmi dabā. Praktiskās nodarbībās, degustācijās un tikšanās reizēs ar pieredzējušiem biškopjiem bērni zināšanas apguva caur personīgu pieredzi un aizraujošiem atklājumiem.
Iepazīst bišu pasauli
Aizkraukles novada vidusskolas 3.b klases skolēni skolotājas Rutas Molotkovskas pavadībā devās mācību ekskursijā pie biškopes Guntas Otto, lai tuvāk iepazītu bišu pasauli un biškopja ikdienu. Dienas laikā skolēni ne tikai klausījās stāstījumā, bet arī paši piedzīvoja ceļu no stropa līdz medus burciņai.
Biškope Gunta Otto atzina, ka interese par bitēm viņai radusies jau bērnībā. “Es bites saskatīju jau bērnībā, jo piemājas dārzā bija pāris bišu saimes. Pirmās zināšanas un saimes saņēmu dāvanā no krusttēva, kurš bija nopietns biškopis,” viņa stāsta.
Savas zināšanas viņa papildinājusi Latvijas Biškopības biedrības un Latvijas Lauksaimniecības universitātes kursos Vecbebros, kā arī regulāros semināros. Vairākus gadus viņa bijusi Latvijas Biškopības biedrības Aizkraukles nodaļas vadītāja. Kopā ar vīru Oskaru viņa aprūpē ap 60 bišu saimju. “Mums tas ir dvēseles aicinājums – būt pie dabas un ar dabu,” uzsver biškope.
Darbs visa gada garumā
Skolēni uzzināja, ka biškopja darbs neaprobežojas tikai ar medus ievākšanu vasarā. Tas ir nepārtraukts process visa gada garumā – no rāmīšu gatavošanas un bišu saimju kopšanas līdz medus fasēšanai, vaska pārstrādei, bišu maizes apstrādei un sveču liešanai. “Daudzi domā, ka biškopis vienkārši izņem medu no stropa, taču patiesībā tas ir ilgstošs un rūpīgs darbs,” skaidro Gunta Otto. Viņa uzsvēra arī bišu uzvedības izpratnes nozīmi: “Bišu darbība un laika apstākļi ir ļoti svarīgi. Biškopim jāprot sajust saimi un strādāt tai atbilstoši.”
Skolēni apskatīja stropus, pielaikoja biškopju aizsargtērpu un vēroja bites stikla namiņā. Sākotnējo satraukumu ātri nomainīja interese un aizrautība. Dienas noslēgumā notika medus un citu bišu produktu degustācija, bišu maizes, ziedputekšņu, propolisa un vaska iepazīšana.
Kad zināšanas satiekas ar pieredzi
Bišu tematikai veltītas nodarbības notika arī Aizkraukles novada vidusskolā un Aizkraukles Profesionālajā vidusskolā, kur piedalījās 5.d klases skolēni un 1.g grupas audzēkņi. Nodarbības vadīja Latvijas Biškopības biedrības (LBB) biedre un Aizkraukles ekopirmsskolas “Zīlīte” koordinatore Andra Simanova kopā ar biškopi Uldi Kalniņu. Tika runāts par apputeksnētāju nozīmi dabā un to ietekmi uz ekosistēmu un cilvēku ikdienu.
Andra Simanova skaidroja, ka apputeksnēšanā piedalās ne tikai medusbites: “Latvijā to dara arī kamenes, vientuļās bites, ziedmušas, tauriņi un vaboles, kuri ir tie, kas nodrošina sēklu, augļu un ogu veidošanos.” Viņa uzsvēra, ka apputeksnētāju samazināšanās ietekmētu visu ekosistēmu – samazinātos augu daudzveidība, kas savukārt ietekmētu arī putnu un citu dzīvnieku dzīvi.
LBB biedre atzina, ka bērniem un jauniešiem saprast vislabāk palīdz praktiska pieredze: “Redzot un salīdzinot dabā notiekošo, viņiem kļūst skaidrs, ka daba nav tikai teorija.”
Biškopis – bišu saimes palīgs
Biškopis Uldis Kalniņš skolēniem pastāstīja par biškopja ikdienu: “Bites lielākoties darbojas pašas, bet biškopis rūpējas par to veselību, palīdz pret kaitēkļiem un nodrošina apstākļus medus ieguvei.”
Viņš skaidroja, ka arī biškopība ir darbs visa gada garumā – no pavasara saimju kopšanas līdz ziemas sagatavošanās darbiem.
Runājot par medus ieguvi, biškopis akcentēja darba apjomu: “Katrā burciņā ir tūkstošiem bišu lidojumu un biškopja ieguldītais darbs – no stropu kopšanas līdz medus iepildīšanai.” Viņš raksturoja arī veselīgas bišu saimes pazīmes: aktīvu lidošanu, putekšņu vākšanu un jaunas paaudzes audzēšanu.
Biškopis atzina, ka tehnoloģijas atvieglo darbu, taču rada arī jaunus izaicinājumus, tostarp negodīgu konkurenci medus tirgū. Viņš īpaši izcēla griķu medu: “Reiz tas garšoja kā karamelīgas “Gotiņas” – ļoti biezs un īpašs.”
Skolēnu iespaidi un atklājumi
Praktiskajās nodarbībās skolēni gatavoja medu ar kaltētu ogu pulveri un degustēja dažādus medus veidus. Viņi atzina, ka visvairāk aizrāvis tuvplānā redzētais bišu darbs un produktu daudzveidība. Daži īpaši izcēla medus kāres, citi – iespēju noteikt medus izcelsmi pēc garšas.
Emīls Kāgans atzina, ka nākotnē varētu kļūt par biškopi, iedvesmojoties no ģimenes pieredzes. Arī citi skolēni nodarbību raksturoja kā aizraujošu un izzinošu, īpaši uzsverot praktisko darbošanos.
Bišu dienas noslēgumā visi tika aicināti aizdomāties par katra cilvēka atbildību dabas saglabāšanā. Gunta Otto akcentēja, ka ikdienas izvēlēm ir liela nozīme: “Mums visiem jābūt draudzīgiem pret dabu – jāmācās saskatīt un sajust tās brīnumus. Saudzēsim resursus, nelietosim ķīmiskos līdzekļus un ļausim ziedēt pienenēm un āboliņam, jo tie ir vērtīgi barības avoti apputeksnētājiem.”
Bišu dienas ietvaros Aizkraukles novada vidusskolā ir apskatāma arī izstāde par bišu nozīmi dabā un cilvēku ikdienā. Skolēniem tiek piedāvāti izglītojoši materiāli un krustvārdu mīklas zināšanu pārbaudei par apputeksnētājiem.
