Latvijā putnu ligzdošanas un miera periods galvenokārt ilgst no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam. Šajā laikā putniem ir vairošanās sezona, tāpēc ir būtiski tos netraucēt. Spārnotie draugi arvien biežāk ligzdas veido cilvēku tuvumā — māju un šķūņu pažobelēs, uz balkoniem un citviet. Ko darīt, ja putna miteklis traucē?
Kāda aizkraukliete interesējās, ko darīt ar nevēlamu bezdelīgas ligzdu. Nesen iegādāts dzīvoklis pilsētā, un pavasarī sieviete sāka iekārtot balkonu, lai vasarā tur atpūstos. Viņa ievērojusi bezdelīgas ligzdu, no kuras vēlētos atbrīvoties.
“Bezdelīgas tagad sāk taisīt ligzdas. Šur tur tās var būt gatavas, piemēram, pilsētā, kur putns atjaunojis veco ligzdu. Ligzdošanas laikā vislabākais cilvēkam būtu neko nedarīt. Lai bezdelīgas neligzdotu tur, kur to nevēlaties, laikus jāsakārto ēka, jo tās izvēlas nelielas spraugas, pažobeles. Bezdelīga ir sabiedrisks putns. Kopš seniem laikiem tām paticis būt cilvēka tuvumā, būvēt ligzdas kūtīs, kāpņu telpās. Pilsētā putni no cilvēkiem nebaidās. Ja tomēr putnam sākusies ligzdošana, tad jāgaida līdz rudenim, kad tie ir izligzdojuši un devušies uz siltajām zemēm. Tad var veikt nevēlamo ligzdu noņemšanu vai iznīcināšanu. Tāda pati prakse attiecas arī uz stārķu ligzdām. Gadās, ka svēteļi ligzdu izveido uz mājas skursteņa,” paskaidroja ornitologs Elvijs Kantāns.
Kāda aizkraukliete dalījās ar savu pieredzi. Lai atturētu ligzdojošus putnus, sieviete izmantoja spīdīgu papīru. Tā vietā var izmantot arī krāsainu iepirkuma maisiņu. Materiālam vienu malu sagriež bārkstīs un ielīmē balkona stūrī. Skats varbūt nav pats gaumīgākais, taču rezultāts ir tūlītējs — putniem nepatik plīvojošās strēmeles, un viņi balkonam vai lodžijai met līkumu.
Vienlaikus saņēmām kāda jaunjelgavieša pieredzes stāstu — viņam garāžā uz dzīvi apmeties dižknābis. Kādu dienu putns atradās uz zemes un ļāvās cilvēka tuvumam. Gribēdams labu, vīrietis putnu iecēlis atpakaļ ligzdā, cerot, ka viss būs labi.
Ornitologs stāsta, ka šādā situācijā ir divi pareizi rīcības modeļi: “Viens ir atstāt putnu dabas ziņā, lai notiek, kā tautā saka, dabiskā atlase. Skan varbūt skarbi, bet dzīvnieku pasaulē tā ir ierasta prakse. Var arī censties glābt. Jārīkojas tā, kā liek sirdsapziņa. Glābjot jārēķinās, ja putnam ir bijusi trauma, kāds spārna lūzums vai izmežģījums, tad ir liela iespēja, ka tas savvaļā vairs nevarēs atgriezties un labākajā gadījumā kļūs par mājputnu. Putni, kuri no mazotnes pieraduši pie cilvēkiem un barošanas, arī bieži vien nespēj atgriezties dabā. Šī ir tā situācija, kad labais darbs var beigties ne tā, kā cerēts,” paskaidroja E. Kantāns.
Pēc vīrieša iesūtītā putna attēla apskates ornitologs piebilda, ka šis ir pieaudzis putns. Varbūt putns ir cietis no plēsēja vai ielidojis stiklā. “Savainotu putnu uzreiz nevajag ņemt rokā, jāpavēro. Jāļauj brīdi atžirgt — bieži vien putns ir nedaudz apdullis, bet pēc brīža jau ir lidotspējīgs.”
