Šogad Latvijā jau vairākas reizes izsludināti brīdinājumi par iespējamiem vai apstiprinātiem bezpilota lidaparātu draudiem valsts gaisa telpā. Vairākos gadījumos iedzīvotāji savos telefonos saņēma šūnu apraides brīdinājumus ar aicinājumu uzturēties telpās, ievērot tā saukto divu sienu principu un sekot Nacionālo bruņoto spēku norādījumiem. Līdz šim brīdinājumi iedarbināti galvenokārt Latgales novados — Ludzas, Krāslavas, Rēzeknes, Balvu un Alūksnes, bet atsevišķos gadījumos arī Augšdaugavas novadā un Rēzeknē. Aizkraukles novadā līdz šim nav bijis apdraudējums no droniem. Tāpēc šis laiks mums dots tam sagatavoties.
Pieci soļi apdraudējumā
Īpaši liela atbildība krīzes situācijās gulstas uz skolām un bērnudārziem. Trauksmes gadījumā personālam īsā laikā jāorganizē simtiem bērnu un darbinieku rīcība, vienlaikus saglabājot mieru un radot drošību.
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas direktore Ieviņa Piļka uz jautājumu – vai esat gatavi trauksmei par apdraudējumu, atbild — algoritms ir, patvertne — mazliet sarežģītāk. Skolai ir izstrādāts rīcības algoritms gaisa telpas apdraudējuma gadījumam. Tas publicēts arī skolas “Facebook” lapā un paredz piecus soļus: ja mācību laikā tiek saņemts šūnapraides oranžais paziņojums, skolēni un darbinieki nekur nedodas — paliek telpās un pāriet uz gaiteni vai citu telpu, kur var ievērot tā saukto divu sienu principu, kas samazina ievainojamību no triecienviļņa vai lausku lidojuma. Saziņa nodrošināta divos virzienos: skolotāji saņem informāciju no vadības, vecāki — no klašu audzinātājiem. Telefonu lietošana mācību laikā skolēniem tiek atļauta saziņai ar ģimeni, bet fotografēšana un publiskošana sociālajos tīklos ir aizliegta. Kad apdraudējums beidzas, par skolēnu nokļūšanu mājās gādā vecāki vai pašvaldības transports.
Ar patvertni ir citādāk. Skrīveru vidusskolas pagrabā gan ir telpas, kas šim mērķim paredzētas, taču to platība ir tikai 64 kvadrātmetri. Skolā uzturas ap 500 cilvēku — skolēni un darbinieki. Ja rēķina, ka vienam cilvēkam nepieciešami 1,74 kvadrātmetri, skaitļi nesakrīt. Patvertne šobrīd ir iekļauta rekonstrukcijas projektā, bet reāli izmantojama nav.
Direktore norāda, ka skolas algoritms ir pieņemts kā pagaidu risinājums un ir spēkā līdz brīdim, kamēr Aizkraukles novada Izglītības pārvalde izstrādās vienotas vadlīnijas visām novada izglītības iestādēm. Tas tika apspriests arī pašvaldības sanāksmē pēc Rēzeknes incidenta. Taču, kā atzīst direktore, vadlīnijas top jau vairākas nedēļas.
Patverties var katlumājā
Neretas sociālā aprūpes centra vadītāja Brigita Kampe
Sociālās aprūpes centrs nav skola. Tur nevar pateikt: “Dodieties mājās.” Neretas sociālā aprūpes centra iemītnieki ir vecāka gadagājuma cilvēki, daudziem pārvietošanās sagādā grūtības vai nav iespējama. Un tieši tas padara jautājumu par rīcību ārkārtas situācijā, piemēram, dronu apdraudējuma gadījumā, īpaši smagu.
Centra vadītāja Brigita Kampe saka — plāns ir, taču sirdsmieru tas dod tikai daļēji. Rīcības algoritms Neretas SAC pastāv, tas izstrādāts sadarbībā ar civilās aizsardzības speciālistiem.Vadītāja uzsver, ka ārkārtas situācija dienas vai nakts laikā ir atšķirīga un katrs gadījums prasa savu risinājumu. Neretas SAC patverties var katlumājas telpā, bet tā ir neliela un visus klientus uzņemt nespētu.
Risinājums — kombinēts. Tie, kas spēj patstāvīgi pārvietoties, dodas uz patvertni. Guļošie iemītnieki paliek telpās, un tiek piemērots divu sienu princips: ārsiena un iekšējā siena starp cilvēku un draudu. “Saprotiet, ko nozīmē katlumājā ierīkota patvertne,” saka vadītāja. Tur var aiziet un vienkārši nogaidīt. Stāvēt. Vietas ir ļoti maz. Ilgstoša uzturēšanās šādā telpā bez tualetes, bez komforta nav ilgtermiņa variants.
Klientu pārvietošana nav opcija
valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāle “Mēmele” vadītājs Laimonis Klimovičs
Lielmēmeles muiža Mazzalves pagastā ir vecāka par jebkuru mūsdienu drošības instrukciju. Tā celta 1801. gadā, un kopš 1959. gada tās telpās dzīvo cilvēki, kuriem ir vajadzīga īpaša aprūpe. Šodien šeit darbojas valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” filiāle “Mēmele”. Tās vadītājs ir Laimonis Klimovičs. Par nesen, 2. jūnijā, notikušo sirēnu pārbaudi viņš saka — “Mēmelē” tās nedzirdēja, bet šūnapraides paziņojums gan saņemts.
Par rīcību apdraudējumā viņš teic — plāns “Mēmelei” nav teorija uz papīra, tas jau ir izrunāts ar darbiniekiem sapulcēs, paskaidrots klientiem. Katrs maiņas darbinieks zina, ko darīs, ja pienāks apdraudējuma paziņojums. Darbinieki sadalīti grupās pēc atbildības jomām: vieni rūpējas par ēdināšanu, citi par veļu, saimniecību. Ārkārtas situācijā šī struktūra paliek spēkā.
Informācija krīzes brīdī tiek nodota pa konkrētu, jau izveidotu kanālu — kā tieši, to L. Klimovičs izvēlas neizpaust, taču uzsver: kanāls pastāv un darbojas.
Viņš arī nošķir divus scenārijus. Ja apdraudējums notiek dienas laikā, darbinieki, kas atrodas uz vietas, rīkojas atbilstoši protokolam. Ja paziņojums pienāk nakts vidū, kad lielākā daļa personāla ir mājās, pēc vadītāja teiktā, iespēju robežās viss tiks vadīts no mājām.
Klientu pārvietošana nav variants. Filiāles “Mēmele” klienti ir cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, evakuācija šādā situācijā ne tikai neiespējama, bet potenciāli bīstama. Tāpēc rīcība apdraudējumā balstās uz divu sienu principu: klienti paliek ēkās, izvietojot viņus prom no ārējām sienām, tuvāk iekšējām telpām.
Krīzes laikā operācijas var apturēt
SIA “Aizkraukles klīnika” valdes priekšsēdētāja Daina Mūrmane— Umbrašk
SIA “Aizkraukles klīnika” valdes priekšsēdētāja Daina Mūrmane— Umbraško stāsta, ka ārstniecības iestādes ir iekļautas valsts līmeņa krīzes vadības algoritmos, vienlaikus izstrādājot arī savu rīcības kārtību.
Tāpat kā citās aptaujātajās iestādēs, arī klīnikā galvenais drošības princips būtu cilvēku pārvietošana uz telpām, kur iespējams ievērot divu sienu principu. Ambulatorie pacienti un personāls paši pārvietotos uz gaiteņiem un citām iekšējām telpām, savukārt guļošos pacientus nepieciešamības gadījumā pārvietotu medicīnas personāls. Slimnīcas gaiteņa platums šo principu ļauj īstenot bez traucējumiem.
Kas notiek, ja paziņojums atnāk operācijas laikā? D. Mūrmane-Umbraško saka: “Atbilde nav melna vai balta. Tas atkarīgs no konkrētā brīža, pacienta,” viņa saka. Operācijas tiek pārtrauktas arī medicīnisku iemeslu dēļ, tā nav nekāda izņēmuma situācija. Ja ķirurgs konstatē, ka darbu var apturēt, viņš to dara: pacientu stabilizē un turpina vēlāk. Lēmumu nepieņem viens speciālists, obligāti tiek piesaistīts galvenais ārsts, komanda lemj kopā.
Aizkraukles klīnikas rīcībā ir arī pagraba telpas, tomēr tās neatbilst patvertnei noteiktajām prasībām. “Lai izveidotu pilnvērtīgu patvertni, nepieciešamas ventilācijas sistēma un citas prasības, bet tam vajag finansējumu,” skaidro klīnikas vadītāja. Turklāt pagraba telpas pavasaros un stipru nokrišņu laikā mēdz applūst, tādēļ tas nav uzskatāms par ilgtermiņa risinājumu.
Krīzes situācijā klīnika turpinātu nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību, taču varētu ierobežot plānveida pakalpojumus. “Ja pacientam nav akūta situācija, plānveida pakalpojumus, iespējams, pārtrauks. Savukārt neatliekamā palīdzība jāturpina sniegt,” norāda D. Mūrmane-Umbraško.
Vienlaikus viņa atzīst, ka joprojām pastāv jautājumi, kurus vēl jārisina. Viens no tiem ir alternatīvu sakaru nodrošināšana situācijā, ja vienlaikus pazustu gan elektrība, gan mobilie sakari.
Pļaviņās pagrabu vienkārši nav
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums saka — pirmais, ko novads izdarīja pēc Rēzeknes incidenta, izveidoja slēgtās grupas aplikācijā “Signal”. Vienu ar mācību iestāžu vadītājiem, lai ārkārtas lēmumu var nodot tieši un ātri bez starpniekiem. Otru ar to iestāžu, māju atslēgu turētājiem, kur ir patvertnes, lai, saņemot brīdinājumu, durvis var atvērt bez kavēšanās.
“Cilvēki pirmo reizi uzzināja, ka tāds “Signal” vispār pastāv,” saka L. Līdums. Novada civilā aizsardzība jau vairākus gadus strādā tikai ar “Signal”, nevis “WhatsApp”, tāpēc ka ziņas ir šifrētas un drošākas. “Signal” nodrošina pilnīgu saziņas šifrēšanu, apkopo minimālu informāciju par lietotājiem, un tā ekspertu vidū tiek uzskatīta par vienu no drošākajām saziņas platformām pasaulē. Tādēļ tajā tiek apspriesta arī informācija, kas krīzes situācijās nav paredzēta plašākai publiskošanai.
Informāciju domes priekšsēdētājs saņem arī no Zemessardzes, viņš ir online grupā ar Latgales 3. brigādes komandieri, kurš informē novada vadītājus par situāciju pie robežas. “Es saņemu momentā īsziņu, ka tajā un tajā novadā ir tas un tas, ka ir paceltas lidmašīnas,” viņš stāsta. Tālāk viņš var sazināties ar kolēģiem, pieņemt lēmumu un informēt iestāžu vadītājus.
Līdzās apdraudējumam no drona, viens no sarežģītākajiem lēmumiem būtu tas, ko novads vēl nekad nav bijis spiests pieņemt: pārtraukt mācības, atcelt eksāmenus vai izlaidumu. “Tas mani satrauc,” viņš saka. “Publiski pasākumi kā tādi.” Jo tā ir paaugstināta atbildība un situācija, kurā nav bijis iespējas trenēties.
Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apsekošanas Aizkraukles novadā reģistrētas 45 patvertnes. Bet Leons Līdums uzreiz skaidro: tie nav bunkuri ar biezām betona sienām. Tās ir īslaicīgas patveršanās vietas no šķembām — uz stundu, divām. Un lielākā daļa no tām — nesakārtotas. Sešām vai septiņām patvertnēm ir projekts ar 30–40 tūkstošiem eiro katras labiekārtošanai. Tā ir valsts programmas nauda, kurā novads ir iekļauts. Pārējās paliek tādas, kādas ir.
Īpaša situācija ir Pļaviņās. Ģeoloģiskā īpatnība — dolomīts — nozīmē, ka lielākajā daļā ēku pilsētā pagrabu vienkārši nav. Nav kur rakt, nav kur celt. “Atliek vien divu sienu princips vai mobilie risinājumi,” saka Līdums. Un piebilst: ja patvertne ir tālāk par 300 metriem vai trīs minūšu gājienu, uz ielas iet vairs nav vērts. Labāk palikt tur, kur esi, un ielīst kādā mājas iekšējā stūrī.
Apgūs Somijas pieredzi
Aizkraukles novada pašvaldība raugās arī Somijas virzienā, kas Eiropā tiek uzskatīta par vienu no civilās aizsardzības paraugvalstīm. Jau tuvākajā laikā uz Somiju pieredzes apmaiņā dosies Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš un priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis.
“Viens no mērķiem ir mācīties Somijas pieredzi. Tur ļoti attīstīta ir tā saucamā duālā izmantošana,” saka domes priekšsēdētājs. Somijā daudzas patvertnes ikdienā kalpo pavisam citiem mērķiem. Tās izmanto kā sporta zāles, noliktavas, autostāvvietas, kultūras vai sabiedriskās telpas, bet krīzes situācijā tās īsā laikā pārtop par pilnvērtīgām patvertnēm. Šāda pieeja ļauj uzturēt telpas labā tehniskā stāvoklī un vienlaikus izvairīties no situācijas, kad dārgi izbūvētas patvertnes gadiem stāv tukšas.
Arī Aizkrauklē tiek domāts par līdzīgu pieeju. Leons Līdums stāsta, ka viens no apspriestajiem projektiem ir patvertnes ierīkošana novada kultūras centrā, kas varētu kalpot gan ikdienas vajadzībām, gan civilajai aizsardzībai.
“Tas varētu būt moderns risinājums ar duālu nozīmi. Ikdienā tur varētu notikt mēģinājumi, nodarbības vai citi pasākumi, bet nepieciešamības gadījumā telpas varētu izmantot arī patveršanās vajadzībām,” saka pašvaldības vadītājs.
Viens no jautājumiem, kas pašvaldībā īpaši aktualizēts, ir sakaru nodrošināšana situācijā, ja pārtrūkst mobilie sakari vai pazūd elektrība. Leons Līdums stāsta, ka pašvaldība virzās uz alternatīvu sakaru risinājumu, izmantojot radioamatieru tīklu.
Plānots izveidot sistēmu, kurā noteiktās vietās novadā būtu bāzes stacijas un nelielas raidierīces. Tā ļautu nosūtīt īsas teksta ziņas arī tad, ja parastie sakari nedarbojas.
“Tas nav domāts katram iedzīvotājam, bet vismaz novada pārvaldes un civilās aizsardzības līmenī šāds sakaru kanāls būtu. Ja galīgi nekā nav, tad šis strādātu,” skaidro L. Līdums.
Runājot par iedzīvotāju informēšanu, domes priekšsēdētājs norāda, ka krīzes brīdī svarīgākais ir uzticama informācija. Pašvaldība varētu izmantot vairākus kanālus vienlaikus: oficiālos sociālos tīklus, pašvaldības mājaslapu, vietējās “Whats-App” grupas, pārvaldniekus un nepieciešamības gadījumā arī skaļruņus uz ielām.
Viņš arī pieļauj, ka noteiktās situācijās pašvaldība varētu rosināt mērķētu šūnu apraides paziņojumu konkrētai teritorijai. Piemēram, plūdu gadījumā Pļaviņu pusē. Tomēr šāds lēmums jāpieņem uzmanīgi, lai neradītu lieku paniku.
Ja novadam būtu pieejams ievērojams papildu finansējums civilajai aizsardzībai, novada mērs, pirmkārt, to ieguldītu patvertņu sakārtošanā, papildu risinājumos Pļaviņās, ģeneratoros, sakaru sistēmās un nepieciešamajos krājumos.
“Pašvaldībai jānodrošina, lai ir ūdens, lai pakalpojumu sniedzējiem ir ģeneratori, lai ziemā ir siltums un lai dienesti var turpināt darbu,” saka domes priekšsēdētājs.
Vienlaikus viņš uzsver, ka arī pašiem iedzīvotājiem jābūt gataviem par sevi parūpēties vismaz sākotnējā krīzes brīdī. Tas nozīmē: sagatavoti ūdens un pārtikas krājumi, uzlādēti akumulatori, nepieciešamās zāles un skaidrs priekšstats, kur mājoklī ir drošākā vieta.
Bērnudārzā bērni paliktu iestādē
Aizkraukles pirmsskolas izglītības iestādes “Zīlīte” vadītāja Liene Bešmenova
Aizkraukles pirmsskolas izglītības iestādes “Zīlīte” vadītāja Liene Bešmenova atzīst, ka bērnudārzos viens no sarežģītākajiem jautājumiem varētu būt vecāku reakcija brīdī, kad tiek saņemts brīdinājums par iespējamu apdraudējumu.
“Vecāki noteikti būtu satraukti un gribētu braukt pēc bērniem, taču šobrīd paredzētā rīcība ir cita. Bērni paliek iestādē un vecākiem netiek atdoti trauksmes laikā, jo pretējā gadījumā rastos panika un drūzmēšanās,” skaidro vadītāja.
Viņa uzsver, ka bērnudārzs ir atbildīgs par bērnu drošību tik ilgi, kamēr viņi atrodas iestādē. “Bērni mums ir uzticēti, un mūsu pienākums ir viņus sargāt. Ja draudi ir īslaicīgi, bērni paliek pie mums, un mēs rīkojamies saskaņā ar noteikto algoritmu.”
Pēc vadītājas teiktā, šobrīd visām novada izglītības iestādēm tiek sagatavots vienots rīcības plāna paraugs, kuru katra iestāde pielāgos savām vajadzībām. Vienlaikus tiek noteiktas atbildīgās personas, apzinātas drošākās telpas un veidota nepieciešamā informācijas aprite.
“Zīlītes” vadītāja stāsta, ka galvenie sagatavošanās darbi jāpabeidz līdz 15. jūlijam, līdz pēc vasaras pārtraukuma iestādē atkal ieradīsies bērni. Ēkā ir pagraba telpas, pie kurām izvietota arī patvertnes norāde, taču tās klasificētas kā daļēji piemērotas īslaicīgai patveršanās vietai.
Bērnudārza darbinieki jau sakārtojuši pagraba telpas un sagatavojuši tās iespējamai izmantošanai ārkārtas situācijā. Tāpat paredzēti uzlabojumi, kas saistīti ar Eiropas Savienības finansētu patvertņu pilnveidošanas projektu. Tajā plānota pagraba telpu pielāgošana, durvju nomaiņa, rezerves elektroapgādes un citu drošības elementu uzlabošana.
Gatavību stiprinās ar apmācībām
Aizkraukles novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Evija Vectirāne
Aizkraukles novada pašvaldība gatavību krīzes situācijām stiprina ne tikai ar patvertņu apzināšanu un saziņas kanālu veidošanu, bet arī ar apmācībām iestāžu vadītājiem, nevalstiskajām organizācijām un kopienām.
Aizkraukles novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Evija Vectirāne stāsta, ka pašvaldībā jau ir sagatavots mācību plāns. Augusta sākumā paredzētas medicīnas apmācības. Tās vispirms plānots organizēt izglītības iestāžu vadītājiem. Pēc viņas teiktā, iestāžu vadītājiem nepieciešamas zināšanas ne tikai par pirmo palīdzību, bet arī par krīzes komunikāciju un darbības nepārtrauktības plāna sagatavošanu. Atsevišķi pašvaldība plāno pievērsties arī cilvēku psiholoģiskajai noturībai krīzes situācijās. E. Vectirāne uzsver, ka cilvēkam stresa brīdī visvairāk palīdz zināšanas, ko tieši darīt. “Ja cilvēks zina, kā rīkoties, tā jau ir puse no uzvaras,” saka E. Vectirāne.
Septembrī Aizkraukles novada pašvaldība būs iesaistīta visaptverošās valsts aizsardzības mācībās “Namejs”. To laikā paredzēts izspēlēt arī iestāžu un iespējams arī iedzīvotāju evakuācijas scenāriju, pārvietošanos uz patvertnēm. Precīza norise vēl tiek plānota.
Viena no būtiskām mērķgrupām ir arī biedrības un vietējās kopienas. Tām piedāvātas apmācības par rīcību ārkārtas situācijās. Tajās plānots runāt par evakuāciju, humānās palīdzības izdalīšanu, cilvēku uzskaiti pulcēšanās vietās, ēdināšanas, ūdens, gulēšanas un citu pamatvajadzību nodrošināšanu.
E. Vectirāne norāda, ka šādas apmācības nav tikai teorija. Tās nozīmē arī gatavību krīzes brīdī palikt uz vietas un palīdzēt citiem. “Tas uzliek zināmu pienākumu. Krīzes situācijā tas nozīmē nebēgt, bet palikt un palīdzēt,” viņa saka.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.
