Divas dienas pēc Brīvības svētkiem Aizkrauklē, kas bija veltīti Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienai, Latgales puses iedzīvotājus agrā rīta stundā no miega iztraucēja vispirms skaļi lidojošu objektu trokšņi, tad sprādziena troksnis un pēc laika arī šūnu apraides brīdinājuma signāls mobilajos tālruņos. Ziņa vēstīja, ka konstatēts apdraudējums gaisa telpā Ludzas, Balvu un Rēzeknes novada teritorijā.
Nacionālie bruņotie spēki ziņoja, ka ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti un divi nokrituši. Viens – naftas bāzes teritorijā Rēzeknē. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informēja, ka, ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka atklāta degšana vairs nenotiek, bet tiek veikti nepieciešamie pasākumi viena naftas rezervuāra, kurš gan bija tukšs, atdzesēšanai. Izsaukumu uz naftas uzglabāšanas objektu Rēzeknē, kur bija redzami dūmi, saņēma arī Valsts policija, kas apstiprināja, ka operatīvie dienesti naftas uzglabāšanas objektā konstatēja iespējamas drona atlūzas. Valsts policija par notikušo sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 10. nodaļas Noziegumi pret valsti.
Valsts policija norobežojusi skarto teritoriju, turpinās izmeklēšanas darbības.
Pulksten 8.38 Nacionālie bruņotie spēki izplatīja informāciju, ka apdraudējums ir beidzies, un tie kopā ar NATO sabiedrotajiem pastāvīgi monitorē gaisa telpu, lai nodrošinātu spēju nekavējoties reaģēt uz potenciālu apdraudējumu. Nacionālie bruņotie spēki ir pastiprinājuši pretgaisa aizsardzību uz austrumu robežas, nosūtot papildu vienības.
Ņemot vērā šūnu apraides brīdinājumu par iespējamo apdraudējumu gaisa telpā Rēzeknē un Rēzeknes novada teritorijā Civilās aizsardzības komisija, saskaņojot ar atbildīgajiem dienestiem, pieņēma lēmumu atcelt mācību procesu visās izglītības iestādēs. Pašvaldības darbiniekiem tika dota iespēja strādāt attālināti. Arī Balvu novadā mācības skolās vakar tika orgaizētas attālināti, bērnudārzi strādāja dežūrrežīmā.
Situācija ar Latvijā ielidojušajiem droniem, kas piedzīvota jau vairākas reizes arī iepriekš, radījusi daudz jautājumu. Ceturtdienas pusdienlaikā neskaidrības un šaubas īpašā preses konferencē, kas notika Rēzeknē, centās kliedēt aizsardzības ministrs Andris Sprūds, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks Egils Leščinskis un citas augsta ranga amatpersonas. Visi klātesošie atzina, ka šis tiešām ir reāls un nopietns apdraudējums. Cilvēku satraukumam, īpaši pierobežā, ir pamats, jo vairs nevar teikt, ka dzīvojam miera apstākļos, taču noteikti nevar apgalvot, ka tie ir kara apstākļi. Kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā, tādu gadījumu atkārtošanās, kad Latvijas gaisa telpā ielido vai tai pietuvojas ārvalstu bezpilota lidaparāts, ir iespējama.
Jautājumu preses konferencē bija ļoti daudz – vai tie bija ukraiņu vai krievu droni, mērķēti vai nomaldījušies, kāpēc šūnu apraide tika iedarbināta tikai tad, kad jau bija notikuši sprādzieni, kā varēja nepamanīt tuvojošos dronus, ja visu laiku tiek apgalvots, ka ir stiprināta un attīstīta pretgaisa aizsardzības sistēma, īpaši pierobežā. R. Kozlovskis norādīja, ka notikuma vietā Rēzeknē strādā eksperti. Tikai tad, kad viņi pabeigs darbu, varēs apgalvot, kas tie bijuši par droniem un vai tas ir nomaldījies ukraiņu drons, vai mērķēta provokācija no Krievijas puses. Nevar izslēgt nevienu varbūtību. Runājot par šūnu apraides paziņojumu operativitāti, R. Kozlovskis norādīja, ka ikviens gadījums tiek izvērtēts atsevišķi, arī tas, vai jāiedarbina trauksmes sirēnas. Viņš pārmeta, ka iedzīvotāji nav ievērojuši apraides paziņojumā iekļauto aicinājumu palikt mājās un aizvērt logus, jo novērojumi liecinājuši, ka cilvēki mierīgi devušies savās gaitās un pilsētā ritējusi ierastā dzīve. Žurnālisti gan novērojuši, ka pilsētas ielas ceturtdienas rītā tomēr bijušas krietni tukšākas un mierīgākas.
Runājot par pretgaisa aizsardzību, ministrs A.Sprūds uzskaitīja, kas jau izdarīts un ko vēl plānots darīt, piemēram, uzstādītas akustiskās detekcijas sistēmas un papildu radari, kas pastiprina aizsardzības spējas, bet neviena sistēma neesot absolūti droša un pilnīga. Sarunā gan atklājās, ka esošās sistēmas labi uztver lielus lidojošus objektus, piemēram, lidmašīnas un helikopterus jau 400 kilometru attālumā un ļauj tos identificēt, bet mazus lidojošus objektus, kā dronus, nav tik viegli un ātri identificēt. Taču jau šobrīd tiek strādāts, lai jau laicīgi varētu fiksēt un identificēt arī šādus lidojošus objektus.
