Aizkrauklē pagājušās nedēļas nogalē — 24. un 25. aprīlī — norisinājās tradicionālais amatierteātru festivāls “Ūsiņdienas”, ko ik pēc diviem gadiem rīko Aizkraukles novada kultūras centrs un Aizkraukles tautas teātris.
Pirmo reizi “Ūsiņdienās”
Festivāla laikā bija iespējams noskatīties septiņas izrādes. Vieni nāca uz atsevišķām izrādēm, savukārt citi noskatījās visus programmā paredzētos iestudējumus.
“Ūsiņdienas” tika atklātas jau piektdienas vakarā. Ar aplausiem skatītāji sagaidīja Aizkraukles tautas teātra režisori Ingunu Strazdiņu, kura draudzīgi ieteica tos saglabāt aktieriem izrādes beigās. “Divi gadi ātri paskrējuši, un “Ūsiņdienas” atkal ir klāt Aizkrauklē,” sacīja Inguna Strazdiņa. “Ja “Ūsiņdienas”, tad “Ūsiņdienas”!” Kā allaž, festivālā bija kolektīvi, kas “Ūsiņdienās” ieradās pirmo reizi, un bija arī tādi, kas uz Aizkraukles kultūras centra skatuves kāpuši jau kādā no iepriekšējiem festivāliem. “Ūsiņdienas” amatierteātri iecienījuši arī tāpēc, ka tās norisinās bez žūrijas. Tas mazina stresu, un tas pozitīvi ietekmē aktieru spēli.
Festivālu “Ūsiņdienas” atklāja vietējais kolektīvs. Pirmo reizi tajās piedalījās Jaunjelgavas kultūras centra amatierteātris “Spēlmaņi” (režisors Kārlis Lišmanis), sagādājot prieku skatītājiem ar izrādīto Džona Patrika lugu “Dīvainā misis Sevidža”. Kā uzsvēra Inguna Strazdiņa, šī ir viena no labākajām pagājušā gada amatierteātru izrādēm Latvijā. Pasaulslavens darbs par cilvēkmīlestību un tiesībām realizēt savus sapņus, ko iestudējuši gan profesionālie teātri, gan amatierteātri.
Klasikas un mūsdienu lugas
Otrās dienas izrādes atklāja RTU Studentu teātris “Spēle” (režisore Raimonda Vazdika). Izrāde norisinājās kultūras centra otrā stāva zālē. To varēja noskatīties neliels skaits skatītāju. Studenti piedāvāja pazīstamā latviešu dramaturga Harija Gulbja lugas “Olivers” iestudējumu. 18. aprīlī jau 27. reizi notika Rīgas Tehniskās universitātes organizētā Latvijas Studentu teātru diena. Žū-
rija, vērtējot Latvijas augstskolu amatierteātru sniegumu, noteica uzvarētājus. Gada iestudējuma un ceļojošā Āksta cepures titulu saņēma RTU Studentu teātris “Spēle” ar iestudējumu “Olivers”. To tad arī varēja noskatīties Aizkraulē.
Savukārt kultūras centra lielajā zālē uz skatuves tika sagaidīts Brocēnu teātris (režisore Zanda Stroganova), kas izrādīja Aspazijas lugu “Liesma”/“Ragana”. Pirmizrāde notika pagājušā gadā. Viens no komentāriem “Facebook” bija: “Iespaidīgi! Domāju, ka Aspazija būtu priecīga.” Domājams, ka priecīgi bija arī Aizkraukles skatītāji.
Smaga tēma dominēja Saldus tautas teātra (režisore Inese Legzdiņa) izrādē. Tas bija lielvārdietes Ineses Tālmanes lugas “Vanckars” iestudējums. Šī tēma bijusi aktuāla visos laikos. Māte ilgojas pēc vīrieša mī-
lestības — stiprā pleca, pelnītāja, ģimenes galvas, meitai savukārt pietrūkst mātes mīlestības. Kad ģimenē ienāk stiprais dzimums, meitas prieks par mātes laimi ātri noplok, jo māte nevēlas saskatīt jaunā vīra patieso seju. To viņa nespēj un nevēlas arī tad, kad viņš ir piesmējis meitu. Kā zināms, vanckars ir neattīstījusies putna ola. Lugas autore ar to salīdzina sievietē līdz galam neattīstījušos mātes mīlestību.
Gulbenes Tautas teātris (režisore Ineta Krastiņa) uz Aizkraukli bija atvedis Emlina Viljamsa lugas “Dzeguze” iestudējumu. Dzeguze (iesauka) ir ap 40 gadu veca sieviete, cilvēks ar īpašām vajadzībām. Viņas intelekts vērtējams desmitgadīga bērna līmenī. Dažkārt tiek teikts, ka “ar bērna muti pats Dievs runā”. Stāsts par to, kā cilvēki pretojas svarīgām pārmaiņām savā dzīvē pat tad, kad tās ir nepieciešamas un neizbēgamas. Rūgtā patiesība ne tikai atver cilvēkiem acis uz sevi, bet arī atver viņu sirdis vienam pret otru.
Izrāde kā eksperiments
Tiem, kuri vēl nebija paguvuši noskatīties, noteikti prieku sagādāja Aizkraukles Tautas teātra un Kokneses amatierteātra izrāde (režisore Inguna Strazdiņa) — Dž. Hārlinga lugas “Dzelzs magnolijas” iestudējums. Tā iemantojusi atzinību mūsu novadā. Lugas, kas balstīta uz patiesiem notikumiem, darbība notiek skaistumkopšanas salonā. Sievietes, ļaujoties frizieru rokām, sarunājas, priecājas, dusmojas, strīdas, sūdzas. Taču, ja kādai vajadzīgs atbalsts, kļūst stipras un vienotas. Sievietes, kuras ir maigas kā magnolijas, kritiskos brīžos kļūst izturīgas kā tērauds. Šopavasar Jēkabpilī notikušajā amatierteātru skatē iestudējums novērtēts ar 41 punktu, kolektīvam piešķirta I pakāpe.
Festivālu noslēdza tāli viesi — Valkas pilsētas amatierteātris (režisors Aivars Ikšelis). Valcēnieši Aizkrauklē bija pirmo reizi un skatītāju vērtējumam piedāvāja Dmitrija Učaneišvili lugas “Ārčijs un Keita” iestudējumu. Luga 2016. gadā ieguva sudraba godalgu Bādenveileras starptautiskajā drāmu konkursā. Izrāde ir eksperiments, kas aicina skatītājus doties ceļojumā cauri divu cilvēku mīlestības un attiecību labirintam, kas ilgst divdesmit piecus gadus.
