Zināma, bet piemirsta — pirmskara laiku Kokneses fotogrāfe Minna Kaktiņa

Mēmās liecinieces — fotogrāfijas — notikumus saglabā savā atmiņā daudzus gadu desmitus

(Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags” 18. janvāra numurā.)

Pieticīgs mantojums

Kā liecina Nacionālā muzeju krājumā, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā, Latvijas Fotogrāfijas muzejā atrodamā informācija, zināmais Minnas Kaktiņas mantojums ir samērā pieticīgs — ap 30 fotouzņēmumu. Tie pārsvarā ir portreti gan iekštelpās, gan dabā. Sastopamas arī dabas ainavas, piemēram, 20. gados uzņemtā Staburaga klints ziemā.

Kā jau daudzi tā laika fotogrāfi, arī Minna Kaktiņa devās izbraukumos, par ko liecina Vietalvas “Kapmaļos” uzņemtās fotogrāfijas. 30. gados tur norisinājās arheoloģiskie izrakumi. Te tapušos uzņēmumus varētu pieskaitīt zinātniskajai fotogrāfijai — etnogrāfijai un arheoloģijai. Arī Kokneses pareizticīgo mācītāja Jēkaba Karpa portrets tapis dievnama telpās.Vērīgi aplūkojot fotogrāfijas, atklājas, ka tās ir arī kolorētas ar krāsu zīmuļiem un akvareļkrāsām. Iespējams, šo metodi Kaktiņa apguvusi vienlaikus ar citām aroda prasmēm 20. gs. sākumā. Viņa esot pratusi kolorēt gan glancētu, gan matētu fotokopiju papīru. Kolorētajās fotogrāfijās visbiežāk sastopama dzeltenā, zaļā, zilā un sarkanā krāsa.

Uzmetot skatienu fotogrāfijai “Labības pļauja”, pirmajā mirklī šķiet ierasta lauku ikdiena. Bilde uzņemta “Trakšēnos” pie Odzienas ezera. Taču fotogrāfiju var ierindot starp veiksmīgām mākslas fotogrāfijām, tā ir kolorēta uz ornamentāli rotātas papīra pamatnes. Vēsturniece Guna Ševkina norāda: “Fotoattēlā dažādu vecumu deviņi cilvēki nodarbojas ar labības novākšanas darbiem: viens asina izkapti, otram rokās grābeklis, trešais sien labības kūlīšus, bet visapkārt labības lauks un fonā debesis. Lai gan ir saprotams, ka fotouzņēmums ir inscenēts, ka cilvēki ir nostājušies tā, lai ikviens būtu labi redzams, tomēr ir iegūta kustību brīvība un dabiskums ķermeņu pozās. Fotoattēls pauž poetizētu apceri par zemkopja darbu, fotogrāfijas uzbūves elementiem atgādinot Annas Brigaderes formulēto “Dievs — daba — darbs” principu. Šīs fotogrāfijas uzbūvē “daba” ir kā labības lauks darba apakšējā daļā, “Dievs” — kā debesis darba augšējā daļā, bet pa vidu ir “darbs” — cilvēku grupa, kuras proporcijas ir samērīgas ar pārējām darba daļām, tādējādi paužot harmonisku noskaņu.”

Izmanto vizuālos efektus

Muzeju krājumos atrodamais Klāras Šļakānes portrets ievērības cienīgs ar tehnisko izpildījumu. Fotogrāfijā redzama jauna sieviete eņģeļa tēlā, gaišā tērpā ar putna spārniem. Fonā un priekšplānā attēloti mākoņi. Domājams, vizuālie efekti panākti, retušējot negatīvu un mākoņus iezīmējot ar tumšu krāsu, ko lieliski vizualizē attēla pārveidošana negatīvā. Šāda prakse pagājušā gadsimta 20. — 30. gados bija samērā plaši izplatīta, un negatīvu retušai visbiežāk izmantoja karmīnkrāsu, kuru uzklāja uz stikla fotoplates stikla puses ar otiņas vai pirksta palīdzību, iegūstot nepieciešamos papildinājumus.Negatīvu un fotokopiju pēcapstrāde Minnai Kaktiņai bijusi saistoša visu darbības laiku. Tas novērojams arī viņas pašas portretā, kreisajā rokā turot zīmuli vai otu, bet sev priekšā novietojusi sievietes portretu — fotouzņēmuma palielinājumu ovāla ietvarā. Portretā redzamā sieviete līdzinās nezināma autora 1929. gadā uzņemtajam Klāras Šļakānes portretam. Kā domā vēsturniece Guna Ševkina, šīs bildes autore varētu būt Minna Kaktiņa, jo arī tajā ir izmantota fotonegatīva retuša, lai fotogrāfijā iegūtu izteiktāku plecu šalles krokojumu. Iespējams, liela izmēra portretu fotokopiju izgatavošana un to kolorēšana bija viens no Minnas Kaktiņas piedāvātājiem pakalpojumiem. Ir saglabājušās arī ziņas, ka starpkaru periodā Minna Kaktiņa bija nostiprinājusi savas pozīcijas pastkaršu izplatīšanā, iespējams, tās arī izgatavoja.

***Mākslas vēsturnieces Gunas Ševkinas pētījums dod ieskatu Minnas Kaktiņas darbībā. Kā jau tika minēts, publiski atrodamais fotogrāfes mantojums ir neliels. Iespējams, ka fotogrāfes mantojuma lielākā daļa ir zudusi abos karos, arī vēlāko notikumu dēļ. Šobrīd nav zināms neviens Minnas Kaktiņas fotouzņēmuma negatīvs.Lai iegūtu plašāku ieskatu par Minnas Kaktiņas dzīvi un darbību, nepieciešama informācija. Iespējams, kādos ģimenes albumos ir saglabājušās Minnas Kaktiņas fotogrāfijas, kuras var pazīt pēc spiedodziņa bildes otrajā pusē. Ja lasītājiem ir kāda informācija par Minnu Kaktiņu, fotogrāfijas vai atmiņu epizodes, var vērsties Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā.*

Rakstā izmantoti Gunas Ševkinas pētījuma “Fotogrāfe Minna Kaktiņa (1879—1970)” materiāli, kas publicēti internetvietnē www.historia.lv.* Raksta autore pateicas Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejam, īpaši galvenajai krājuma glabātājai Ilzītei Ozoliņai, par sadarbību.