— Sarunās ne reizi vien esat pieminējis Latgali. Vai tur ir jūsu dzimtā puse?
— Jā. Dzimis gan esmu Līvānu slimnīcā, bet dzimtā puse ir netālu no Varakļāniem — Stirnienes muiža. Ģimenē neesmu vienīgais bērns, man ir jaunāka māsa. Kā jau lauku apvidū, vispirms mācījos sagatavošanas grupā, tad deviņus gadus Stirnienes pamatskolā. Neko nevarēju sagrēkot. Ja krustmāte ir skolas direktore, klases audzinātāja — tēva klasesbiedrene, tad cits nekas neatliek, kā censties mācīties un neiekulties nepatikšanās, jo mājās to visu droši vien zinātu, pirms es pats būtu ieradies no skolas. Pēc pamatskolas beigšanas nonācu Aizkrauklē.
— Kāpēc tāda izvēle — kļūt par galdnieku?
— Laikam jau tas vairāk saistīts ar paaudžu paaudzēm. Vectēvs bija namdaris, viņam darbs saistījās ar celtniecības lietām, kokapstrādi. Mans tēvs noskatījās no viņa, tajos laikos daudz vajadzēja strādāt. Agrāk skolās bija profesionālā orientācija. No toreizējās Stučkas 24. PPTV Stirnienē bija ieradies skolotājs Dundurs un aģitēja mācīties šajā skolā.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
