Latvijas Samariešu apvienības mājas aprūpes pakalpojums dod iespēju senioriem vecumdienas aizvadīt ierastajos apstākļos

Katram pienāk vecumdienas ar visām no tā izrietošajām sekām. Viens pat vēl 90 gados jūtas možs, spēka pilns un spēj pats sevi aprūpēt, savukārt citu jau agrāk piemeklē veselības problēmas un viņam nepieciešama aprūpe. Šādās reizēs Aizkraukles pilsētā un pagastā un Skrīveru pagastā palīgā atsteigsies Latvijas Samariešu apvienības (LSA) aprūpētāji.

Pakalpojumus sniedz 20 pašvaldībās

Kas īsti ir Latvijas Samariešu apvienība, kādus pakalpojumus tā sniedz, kā darbojas mūsu pusē, stāsta LSA Vidusdaugavas nodaļas vadītāja Gunta Fetere-Fektere.

— Laikam jau Svēto Rakstu jēdziens “žēlsirdīgais samarietis” ir iemesls, lai nodomātu, ka Samariešu apvienībai noteikti ir saistība ar kādu sektu. Kas ir Samariešu apvienība, un ar ko tā nodarbojas?

— Biedrība “Latvijas Samariešu apvienība” Latvijā darbojas jau 30 gadu. Mūsu biedrība ir lielākā sociālo pakalpojumu sniedzēja valstī (pēc pakalpojumu skaita). Ar kristietību tai nav nekādas saistības. Kad sākām darboties Aizkraukles pusē, tad bija gadījumi, kad cilvēkiem tas likās aizdomīgi, bet laika gaitā visas aizdomas tiek kliedētas. Pamazām cilvēki ar informāciju iepazīstas, tā tiek vēstīta sociālajos tīklos, arī sociālie dienesti par to informē.

Pakalpojums “aprūpe mājās” tiek sniegts 20 pašvaldībās, Latgales pusē mazāk kā citviet. Mūsu sabiedrība noveco, un palīdzība ir nepieciešama, galvenokārt vientuļajiem senioriem.

— Cik ilgi jūs jau vadāt Vidusdaugavas nodaļu?

— No 2020. gada 1. jūnija, bet Vidusdaugavas nodaļa darbojas no 2018. gada, Aizkraukles reģionā pakalpojumi tiek nodrošināti no 2019. gada.

Ikdienišķa palīdzība

— Informācija mājaslapā vēsta, ka LSA pakalpojumu klāsts ir plašs. Kādi saskaņā ar apvienības un Aizkraukles novada pašvaldības noslēgto līgumu tiek sniegti mūsu pusē?

— Skrīveros iepriekš bija novads, taču ar pievienošanu Aizkraukles novadam mūsu darbā nekas nemainījās. Aprūpe mājās nozīmē pamatvajadzību apmierināšana personām, kuras objektīvu iemeslu dēļ nevar sevi aprūpēt. Tā ir ikdienišķa palīdzība cilvēkam darbos, kurus viņš vairs nevar paveikt. Tas ietver mājokļa uzkopšanu, produktu un medikantu iegādi, veļas mazgāšanu. Ja cilvēks pats nevar apmainīt gultasveļu, viņam tiek palīdzēts. Ja nepieciešams palīdzēt nomazgāties — vecam cilvēkam vajadzīga droša roka blakus. Tiek piedāvāta arī nagu aprūpe, ko paveic apmācīta mūsu darbiniece. Vēl tiek nodrošināta palīdzība ēdiena gatavošanā, kas ietver pagatavošanu, uzsildīšanu un trauku mazgāšanu. Bez tam tie ir arī starpnieka pakalpojumi — dažādu dokumentu kārtošana, pavadīšana uz medicīnas iestādēm.

Lai saņemtu mājas aprūpes pakalpojumu, seniors vēršas sociālajā dienestā, kas savukārt novērtē situāciju — cik lielā mērā ir vajadzība palīdzēt, kāds ir aprūpes līmenis. Tā kā ar mūsu biedrību ir līgums, tad saņemam nosūtījumu darbam. Tā ir primārā palīdzība mājās, mēs neesam ne uzkopšanas, ne pārvadāšanas kompānija.

— Mūsu pusē tiek arī piedāvāts pakalpojums “specializētais transports — pavadonis asistents”.

— Tas ir jauns sadarbības pakalpojums — ja senioram nepieciešama speciālista konsultācija, sociālais dienests nodrošina transportu pakalpojumam un mūsu darbinieks pavada senioru, palīdz orientēties ārstniecības iestādē, atkarībā no situācijas pavada pie rokas vai aizved ratiņkrēslā. Mūsu darbinieki ir zinoši, līdz ar to senioram ir drošības sajūta.

Papildus pieejams arī diennakts pakalpojums “drošības poga”, kas līdz šim ir noderējis daudziem. Ja šāda poga ir ap roku, cilvēkam tiek mazināta trauksme un viņš var justies drošāk. Citkārt viss ir kārtībā, bet cilvēkam gribas vienkārši parunāties. Ja seniors gadījumā pēkšņi nokrīt, viņš piespiež pogu. Iekārta dod signālu, kas pienāk centralizēti Zvanu centrā Rīgā. Pēc tam ziņa tālāk tiek nodota kontaktpersonām vai arī nepieciešamības gadījumā tiek izsaukts operatīvais dienests.

Vēl viens pakalpojums ir “mobilais specializētais transports”, ko esam izmantojuši Skrīveros. Pilsētā tas nav aktuāli, bet laukos noder. Mašīna aprīkota ar dušu, silto ūdeni, tajā var arī aprūpēt pēdas.

Aprūpējamo skaits samazinājies

— Cik Aizkraukles reģiona cilvēkiem jūsu sniegtie pakalpojumi ir aktuāli?

— Katrā pašvaldībā tiek piešķirts trūcīgā vai maznodrošinātā statuss, izvērtējot cilvēka ienākumus. Ņemot vērā pensiju indeksāciju, mainījās situācija, jo daudzi vairs nevarēja pretendēt uz maznodrošinātā statusu. Tad cilvēkam ir jāveic līdzmaksājums un viņš izvērtē, vai maksāt par šo sociālo pakalpojumu vai nē. Var nemaksāt un lūgt kaimiņu palīdzību, bet cik ilgi kaimiņš nāks bez atlīdzības? Tā ir runga ar diviem galiem. Citi ir noskaņoti tā — ja par maksu, tad aprūpi nevajag, ja par velti — lūdzu! Savukārt citi novērtē šo pakalpojumu. Ir seniori, kas nevēlas veikt līdzmaksājumu, līdz ar to aprūpējamo klientu skaits samazinās.

Aizkraukles pilsētā un pagastā, Skrīveros tiek aprūpēti 35 cilvēki. Dažiem klientiem ir liels pakalpojuma apjoms, pie kuriem jābrauc divreiz dienā. Aprūpē ir klients, kuram nepieciešams specializēts pacēlājs, lai klientu izceltu no gultas ratiņkrēslā un novietotu atpakaļ gultā, atbalsts viņam nepieciešams katru dienu arī ikdienas aktivitātēs.

— Cik aprūpētāju palīdz šiem 35 cilvēkiem?

— Viens aprūpētājs palīdz vairākiem cilvēkiem. Skatāmies pēc aprūpes līmeņa pakāpes, lai aprūpētājs var veidot savu nedēļas noslogojumu. Pie kāda seniora jāiet katru dienu, citam pietiek reizi, divas vai trīs reizes nedēļā. Aizkrauklē aprūpi mājās nodrošina četri aprūpētāji, Skrīveros — divi. Pie tam Skrīveros viens no aprūpētājiem ir vīrietis, jo jāienes malka, ūdens, tur vajadzīgs vairāk spēka, tagad, kad sasnidzis, arī taciņas jāattīra.

— Darbinieku ir pietiekami vai tomēr trūkst?

— Trūkst, bet pagaidām tiekam galā. Tas ir emocionāli un fiziski smags darbs. Daudzus gadus strādājot, cilvēki izdeg. Šķiet, kas gan tur ir — aiziet un uzkopt? Bet katram cilvēkam ir savs raksturs. Tā ir sastrādāšanās, uzticēšanās un atbalsts. Pagaidām ir bijis tā, ka visi var sastrādāties. Ja nevar, tad mainām aprūpētāju vai izrunājam situāciju, izrunāšanās vienmēr noder. Laba sadarbība mums izveidojusies ar Aizkraukles novada Sociālo dienestu.

Jāizvērtē reālā situācija

— Kādas ir lielākās problēmas jūsu darbā?

— Viena no problēmām klientu dzīvesvietā ir sastopami insekti — tarakāni un blaktis. Aprūpētājiem, nodrošinot atbalsta pasākumus klientam, tas ir izaicinājums. Savukārt laukos senioriem dzīvesvietā ir vairāki kaķi un suņi, kas ziemā dzīvo iekštelpās. Apmeklējot klientu, aprūpe drīzāk tiek nodrošināta dzīvniekiem, savācot spalvas un izkārnījumus.

Cilvēki ir pasīvi palīdzības lūgšanā. Iespējams, ka nezina, kur lūgt palīdzību, varbūt arī baidās.

— Varbūt maz informācijas? Seniors, kuram ir bērni, bet viņi nedzīvo uz vietas, ir pārliecināts, ka viņam šāda palīdzība nepienākas.

— Man arī šķiet, ja bērni ir, viņiem saviem vecākiem jāpalīdz. Bet skatīsimies reālo situāciju! Varbūt bērns ir ārzemēs, varbūt Rīgā, kas no Aizkraukles arī ir tālu, šajos gadījumos sociālais dienests ir pretimnākošs un izvērtē katru situāciju.

No vēstures

◆ 1888. gadā, tikai dažus gadus pēc Sarkanā Krusta organizācijas dibināšanas, Vācijā, Berlīnē, četri amatnieki izveidoja Baltā krusta organizāciju, kam tika dots Strādnieku-samariešu apvienības vārds (Arbeiter-Samariter Bund). Sākotnēji abas organizācijas būtiski atšķīrās. Sarkanā Krusta organizācijas tika veidotas ar valstu valdību lēmumiem, un to mērķi pamatā bija saistīti ar profesionālu piesaisti un darbošanos militāru konfliktu laikā. Samariešu organizācija jeb Baltais krusts radās tautā. Tās sākotnējais mērķis bija apmācīt industriālo uzņēmumu strādniekus pirmās palīdzības prasmēs, lai, rodoties nepieciešamībai, cilvēkiem būtu nepieciešamās iemaņas un viņi varētu palīdzēt cits citam. Tāpēc joprojām pirmās palīdzības kursus daudzviet pasaulē dēvē par samariešu kursiem. Samariešu organizācijas ir visā Eiropā un arī ārpus tās robežām. 1994. gadā tika dibināta starptautiska samariešu federācija “Samaritan International”, kas šobrīd apvieno 16 patstāvīgas un septiņas asociētas dalīborganizācijas.

◆ Samariešu organizācijas visā pasaulē, arī Latvijā, ir politiski un reliģiski neitrālas, un vārds “samarieši” organizāciju nosaukumā ir kopš 1888. gada, tas sasaucas ar palīdzības simbolu, bet tam nav saistības ar kādas tautas, reģiona vai reliģijas novirzienu.

Vecums nav sods

Septiņus gadus Aizkrauklē par aprūpētāju un koordinatori strādā Aina Kauliņa. Pēc profesijas Aina ir feldšere, savulaik strādājusi Stradiņa slimnīcā, tā ka aprūpes joma viņai nav sveša un nepieciešamības gadījumā var sniegt arī medicīnisku palīdzību.

Vai katrs šo darbu varētu darīt? “Manuprāt, cilvēkam jābūt ar profesionālu skatījumu. Ieejot pie klienta, viņam jāsaredz problēmas, kas būtu jārisina. Aprūpētājs nav kalps otram cilvēkam, viņš ir profesionāls savās zināšanās un vairāk vai mazāk tā cilvēka “galva”. Aprūpētājam jāmāk atrisināt sadzīviskās problēmas, jāparedz situācija, jāprot sniegt palīdzību. Mums vairāk jāmudina cilvēkiem būt aktīviem, kustēties. Aprūpētājam ir jābūt gudram — nevis lai aprūpējamais viņu vada, bet otrādi,” saka Aina.

Vai iespējams, ka aprūpētājs varētu kļūt teju kā ģimenes loceklis, iesaistīties arī aprūpējamā dzīvē, ne tikai nopērk produktus un medikamentus? Aina domā, ka tā varētu notikt, jo to rāda piemēri ārzemēs. Viņa reiz satikusi sievieti, kura kādai ģimenei bija atceļojusi līdzi kā aprūpētāja. “Mums vēl ir daudz, kur augt un attīstīties šajā virzienā,” teic aizkraukliete un piebilst, ka šajā darbā nepieciešamas plaša spektra zināšanas.

Kā jebkurā darbā, arī te mēdz atgadīties pārpratumi, nesaprašanās, savu reizi neiztikt bez asumiem. Tas gan nav nekas ārkārtējs, jo mums katram ir savs skatījums. “Jāprot pareizi dusmas novadīt, jo šādas situācijas bija, ir un būs. Jāizprot arī savas emocijas un jāprot savaldīties,” saka Aina.

Aina uzsver, ka viņai patīk, ja starp aprūpētāju un klientu ir veselīgas attiecības bez kašķiem un dusmām, jo visu var izrunāt un par visu var vienoties. Gadās, ka reizēm tieši tuviniekiem, ne klientam, šķiet, ka aprūpētājs dara maz. “Tas tāpēc, ka tuvinieks pats nav iesaistījies, viņš pat nezina, kas tiek darīts. Mēs visu izskaidrojam, kāpēc tā, kas tiek darīts. Arī finansiālā puse. Ir daudz dažādu lietu, kas to ietekmē, arī kvalitāti un laika limitu,” teic aprūpes darbiniece.

Aprūpētāja darbs ir emocionāli un dažkārt arī fiziski smags. Tomēr, neraugoties uz to, šajos gados nav trūcis aizkustinošu brīžu. Lielākā daļa ir ļoti sirsnīgi un atsaucīgi cilvēki. “Sliktais aizmirstas, labais dod spēku,” bilst Aina. Nereti sarunās dzirdam, ka veci ļaudis gluži kā mazi bērni. Aina teic, ka starp viņas aprūpējamajiem bijis viens cilvēks, kas sēdēja pie loga, skatījās un gaidīja, kad viņa atnāks. Kad nevarēja sagaidīt, zvanīja. “Veciem cilvēkiem un maziem bērniem ir viena kopīga īpašība — viņi ir egocentriski. Ja cilvēks vairāk vai mazāk jūtas vientuļš, viņš vēlas sev uzmanību. Mums jāsaprot, ka mēs visi novecosim. Tas posms — vecums — mums iedots, lai mēs to izdzīvotu. Vecums nav sods, un to jāprot izdzīvot. Tāpēc aprūpētājam senioru jāprot mudināt kustēties. Ir būtiskas atšķirības starp vecu lauku un pilsētas cilvēku. Laucinieks kruķus nomet malā un strādā dārzā, diemžēl pilsētniekam ir mazākas iespējas,” teic Aina. Aprūpētāja priecājas, ka ir tāda Samariešu apvienība, un, sniedzot palīdzību, tā ir liels atbalsts. 

Uzziņa

Biedrība “Latvijas Samariešu apvienība” — lielākais sociālo pakalpojumu sniedzējs Latvijā (pēc pakalpojumu skaita)

◆ Pakalpojumu “aprūpe mājās” Rīgā LSA nodrošina kopš 2004. gada, savukārt reģionos — kopš 2014. gada. Sākotnēji ārpus Rīgas pakalpojums bija iespējams Skrundas, Balvu, Jelgavas un Smiltenes novados.

◆ Šobrīd aprūpes mājās pakalpojumu LSA sniedz 20 Latvijas pašvaldībās.

◆ Pakalpojuma “aprūpe mājās” ideja un būtība ir tāda, ka aprūpei ir jādodas pie cilvēka. Samariešu apvienības darbinieki dodas palīdzēt tiem cilvēkiem, kuriem nav pieejamas ērtības un ir kādas ikdienas grūtības, lai viņi pēc iespējas ilgāk varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi ierastajā vidē — savās mājās.

◆ Samariešu atbalsts mājās tiek nodrošināts ar “drošības pogu” un īpaši aprīkotām automašīnām, kurās izveidots pārvietojams aprūpes birojs ar autonomās strāvas ģeneratoru, dušu ar silto un auksto ūdeni, tualeti, gāzes plītiņu, ledusskapi, veļas mazgājamo mašīnu, specializēto aprīkojumu pēdu kopšanai un matu griešanai, dodoties pie cilvēka uz viņa dzīvesvietu.

◆ 2022. gada nogalē pakalpojumu saņēma 2618 Latvijas iedzīvotāji.

◆ LSA pakalpojumu “aprūpe mājās” var saņemt, vēršoties savas pašvaldības sociālajā dienestā, ja LSA ir pakalpojuma sniedzējs attiecīgajā pašvaldībā. Atkarībā no cilvēka ienākumu līmeņa pakalpojums var būt pilnībā vai daļēji finansēts no pašvaldības līdzekļiem. Informāciju par pakalpojumu var saņemt arī tuvākajā Latvijas Samariešu apvienības nodaļā vai zvanot uz Latvijas Samariešu apvienības uzziņu tālruni 8898.

LSA informācija

Avots: www.samariesi.lv

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.