Abonē e-avīzi "Staburags"!
Abonēt

Vakcinējamo mazāk — jāgaida ilgāk

Sirgstošajiem ar reimatismu balstvakcīna ir vitāli nepieciešama

ĢIMENES ĀRSTES MAIGAS IVANOVAS PRAKSES VIETĀ. Ārsta palīdzes Natālija Ivanova (no kreisās) un Valija Grāvere.
Imanta Kaziļuna foto

Šajā pavasarī salīdzinājumā ar pērno vakcinēšanās temps samazinājies simtkārtīgi. Ja pērn dienā vakcinējās 15 tūkstoši iedzīvotāju, šobrīd nedēļas laikā daži simti. Lielas raizes sagādā seniori — gandrīz 97 tūkstoši nav saņēmuši nevienu poti. Viņi, kā arī hroniski slimie iedzīvotāji ir tā sauktā riska grupā. Inficējoties ar kovidu, viņi riskē ne tikai iegūt smagas slimības komplikācijas, bet arī zaudēt dzīvību.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Šobrīd lielākā daļa iedzīvotāju ir saņēmuši nepieciešamās potes pret kovidu, kā arī daļa, kas vakcinējās ar pirmo un otro poti, vēlāk saslima ar vīrusu un viņiem nav nepieciešama balstvakcīna. Sarunā ģimenes ārste Aizkrauklē Maiga Ivanova teic: “Praksē novērots, ka arī pēc trešās potes jeb balstvakcīnas saņemšanas pacienti slimojuši ar kovidu, tomēr simptomi pārsvarā ir viegli. Tas attiecināms arī uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem pēc vakcinācijas slimība, par laimi, nebija ar letālu iznākumu.”

Stiklveida aizēnojumi plaušās

Vienas no kovida radītajām ilgstošajām komplikācijām ir plaušu bojājumi. Tos pacients lielākoties pats nejūt, un tos nevar atklāt ar auskulācijas metodi — izmeklējot ar stetoskopu. Trokšņu plaušās nav. Tāpēc teju visus pacientus, kuri slimojuši ar kovidu, nosūta uz izmeklēšanu ar rentgenu, kā arī datortomogrāfu. Kovida pneimonijas gadījumā plaušās rodas mazi stikla veida aizēnojumi — viens vai vairāki izkaisīti. Tā kā kovids ir vīruss, plaušu aizēnojumu ārstēšanai antibiotikas nelīdz. Ģimenes ārste to sauc par “šaušanu ar lielgabalu” jeb ārstēšanu bez konkrēta mērķa — uz labu laimi. Lielākajai daļai pacientu aizēnojumi laika gaitā izzūd, tiesa, tas atkarīgs no plaušu bojājuma apjoma.

Katram pacientam sava vērtību skala

Tomēr, neraugoties uz pozitīvajiem sasniegumiem cīņā ar kovidu, nevar aizmirst par pacientu grupām — cilvēkiem virs 60 gadiem un hroniski slimajiem, kuriem balstvakcinācija ir nepieciešama. Bronhiālā astma, palielināts ķermeņa svars, hroniskās sirds un asinsvadu saslimšanas, onkoloģija, hematoloģija — tie ir daži no faktoriem, kuru klātesamība organismā rada nopietnas komplikācijas, inficējoties ar kovidu. “Es katru savu pacientu izvērtēju — vai viņam vakcinācija ir nepieciešama vai, piemēram, gadījumos, kad cilvēkam ir 90 un vairāk gadu, no tās labāk atturēties. Bija hroniski slimie pacienti, kuri baidījās no vakcinācijas. Runāju ar katru individuāli, un lielākā daļa saņēma balstvakcīnu. Gadījās, ka zvanījām trīs un pat piecas reizes, runājām, skaidrojām, zinu, uz kuru punktu kuram vairāk jāuzspiež, lai pārliecinātu. Protams, bija tādi, kas kategoriski atteicās, un tā ir katra brīva izvēle. Vienam, lai pārliecinātu, pietiek ar to, ka izstāstu situāciju, citam vajag zinātnieku pierādījumus,” stāsta daktere.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vakcinēti visi imūnsupresīvie pacienti

“Jāpiemin, ka ir vēl viena pacientu grupa — imūnsupresīvās saslimšanas, piemēram, reimatisms, sistēmiskās saslimšanas, un šiem cilvēkiem vakcinācija ir obligāta. Viņiem balstvakcināciju veica nevis kā pārējiem — pēc trim mēnešiem, bet 28 dienām pēc otrās potes saņemšana. Daļa šo cilvēku saņēmuši arī ceturto vakcīnu. Manā pacientu lokā visi imūnsupresīvie pacienti balstvakcīnu ir saņēmuši,” teic Maiga Ivanova.

Šobrīd, kad pret kovidu vakcinējas arvien mazāk cilvēku, ārsti saskaras ar jaunu problēmu. Tā kā vienā vakcīnas flakonā ir 6 vai 11 vakcīnas devas, to atver, kad apzināts šāds skaits cilvēku. Tāpēc, lai nevajadzētu ilgi gaidīt, ārsti iesaka par vakcinēšanos interesēties lielākajās pilsētās.

Raksts tapis sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Nacionālā veselības dienesta fakti

 Vakcināciju pret Covid-19 sākuši 71% (1 343 791) iedzīvotāju.

 Vakcinācijas kursu pabeiguši 69% (1 301 873).

 Balstvakcīnu saņēmuši 27% (505 980) Latvijas iedzīvotāju.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

 82% iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem ir sākuši vakcināciju pret Covid-19.

 Visaugstākā vakcinācijas aptvere ir vecuma grupās 30 — 39 un 50 — 59, kur aptvere sasniedz 85%. Viszemākā aptvere ir Rēzeknes novadā — 60% — un Preiļu novadā — 62%. Ādažu, Mārupes, Valmieras un Valkas novadu vakcinācijas aptvere sasniedz augstāko rādītāju valstī — 73% no novada iedzīvotājiem.

Senioru vakcinācija

 81,5% iedzīvotāju vecumā 60+ ir sākuši vakcināciju. 56,4% no tiem senioriem, kuriem ir pienācis termiņš (211 605 no 372 272), ir saņēmuši balstvakcīnu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

 Vakcinācijas rekords starp novadiem senioru vecumu grupā ir Smiltenes novadam, kur 90% iedzīvotāju vecumā no 60 līdz 69 gadiem ir sākuši vakcinācijas kursu.

 23 no visā valstī esošajiem vakcinācijas punktiem nodrošina vakcināciju pret Covid-19 ar visām Latvijā pieejamajām vakcīnām. Šajos vakcinācijas punktos vakcinācija ar jebkura ražotāja vakcīnu (Latvijā reģistrēto) tiek nodrošināta ne retāk kā reizi nedēļā.

 Vakcinācijas pret Covid-19 informatīvais tālrunis 8989 turpina strādāt, bet ir mainīts tā darba laiks. Tālruņa līnija turpmāk strādās darba dienās no pulksten 9 līdz 18, sestdienās no pulksten 9 līdz 16, bet svētdiena — brīvdiena.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Staburags.lv komanda.