Apstājies un padomā — ko esi izdarījis, lai atvieglotu savu mantinieku dzīvi un nodrošinātu viņu labklājību nākotnē, rosina aizdomāties zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” vadošā speciāliste, zvērināta advokāte Santa Rubīna. Vai ir kādas darbības, kas jāveic, lai iecerētais plāns strādātu? Varbūt tieši pretēji — nekas nav jādara, jo Civillikums nosaka mantošanas kārtību, un gan jau mantinieki paši tiks galā. Ja arī šobrīd atbilžu uz jautājumiem nav, pienāks brīdis, kad tādām būs jābūt.
Latvijā var mantot, pamatojoties uz Civillikuma noteikumiem, līgumu vai testamentu. “Ja mantojuma atstājējs neko iepriekš nav plānojis, Civillikums paredz, ka mantinieki tiks atrasti, pamatojoties uz tuvāko radniecības pakāpi, tas ietver arī adoptētos radiniekus. Kā tas notiks, ir detalizēti atrunāts, un mantojums bez mantinieka nepaliks. Mantot uz likuma pamata gan var tikai radinieki un adoptētās personas, bet ne ļoti tuvi cilvēki, svaiņi, partneri. Ja tomēr gribas ko atstāt neadoptētajam bērnam vai partnerim, vērts padomāt par testamentu vai mantošanas līgumu,” stāsta S. Rubīna.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.